Kretschmer: Vēja enerģijas debatēm ir vajadzīgas mazāk emociju un vairāk faktu!
Kretschmer: Vēja enerģijas debatēm ir vajadzīgas mazāk emociju un vairāk faktu!
Pašreizējā diskusijā par enerģijas piegādi premjerministrs Maikls Kretschmers Hiršfelde uzsvēra objektīvu debašu par alternatīviem enerģijas avotiem, jo īpaši vēja enerģijas, steidzamību. Viņa runas galvenā vēstījums pasākuma laikā, kas bija daļa no "Apack Tour 2025", ir pieprasījums pēc atjaunojamo enerģiju tēmu "democitionalizācijas". Sarunu uzmanības centrā bija arī plānotās vēja turbīnas klostera mežā starp Bergfriedenu un Dittersbahu. Kretschmer atzīst izaicinājumus, ar kuriem saskaras valsts enerģijas piegāde, un pieprasa pārdomāt publisko diskusiju.Kretschmer atklāja, ka vēja turbīnas nevar būt vienīgais enerģijas problēmas risinājums. Viesis norādīja, ka fotoelementā pašreizējā formā nepietiek, lai darbinātu rūpniecisko valsti. Premjerministrs piekrita, ka pašreizējā saules enerģijas izmantošana ir nepietiekama, lai nodrošinātu Vācijas enerģijas piegādi līdz 2038. gadam, ja ogļu ieguvei beidzas. Vēl viens viņa runas centrālais punkts bija nepieciešamība saglabāt enerģijas cenas konkurētspēju, lai aizsargātu ekonomisko stabilitāti.
Emocionālās debates par enerģijas avotiem
Kodolenerģijas emocionālā noraidīšana ir piesaistījusi arī Kretschmer uzmanību. Viņš redz perspektīvas šajā jomā, bet norāda uz kultūras konfliktu, kas saistīts ar diskusiju par kodolenerģiju. Zittau/Görlitz lietišķās zinātņu universitātes Rektors Aleksandrs Kratzshs atbalstīja Kretschmer aicinājumu veikt demotionalizāciju un aicināja uz faktu balstītām debatēm, kurās jāizmanto nepamatotas bailes un nepatiesas prasības par vēja enerģiju.
Diskusijai par dažādām atjaunojamo enerģiju formām ir liela nozīme, ņemot vērā nacionālo un globālo klimata mērķu fona. Mērķis Vācijai ir uzvarēt 80 % no elektrības no atjaunojamiem avotiem līdz 2030. gadam. 2020. gadā atjaunojamo enerģiju īpatsvars elektroenerģijas nozarē jau bija 45,3 %. Šī attīstība ir būtiska, jo fosilā kurināmā izmantošana ir saistīta ar ievērojamām CO₂ emisijām. Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem CO₂ emisijas Vācijā 2021. gadā palielinājās par 47 miljoniem tonnu, kas ir par 37 % zem 1990. gada līmeņa. Atjaunojamās enerģijas izvairījās no aptuveni 230 miljoniem tonnu līdzvērtības 2020v Mmiter.
Atjaunojamo enerģiju statistika un progress
Lai parādītu progresu atjaunojamo enerģiju paplašināšanā Vācijā, Federālā vides aģentūra nodrošina pašreizējos datus. 2024. gadā atjaunojamās enerģijas jau aptvēra 22,4 % no vācu bruto enerģijas patēriņa. Starp atjaunojamām enerģijas avotiem ir biomasa (47 %), vēja enerģija (27 %) un saules enerģija (16 %) vissvarīgākā. Elektroenerģijas nozarē atjaunojamo enerģiju īpatsvars pieauga no 46,3 % līdz 52,5 %. Tas parāda skaidru augšupejošu tendenci šo ilgtspējīgu enerģijas avotu izmantīšanā, kas ir monetāri un ekoloģiski ļoti svarīgi.
Rezumējot, var teikt, ka enerģijas piegādes izaicinājumiem ir vajadzīgas debates par faktiem un faktiem. Veids, kā pārveidot enerģijas infrastruktūru, ir izaicinošs, taču tas ir nepieciešams ilgtspējīgai un ekoloģiski saderīgai nākotnei. Kretschmer pievilcība diskusijā varētu būt veiksmīga dialoga atslēga par steidzamiem jautājumiem par klimata aizsardzību un enerģijas piegādi.| Details | |
|---|---|
| Ort | Hirschfelde, Deutschland |
| Quellen | |