Sarkanais brīdinājums MV: finansiālas iespējas rīkoties briesmās!

Sarkanais brīdinājums MV: finansiālas iespējas rīkoties briesmās!

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā kasē valda lielas nepatikšanas: Valsts kontrole pauž masveida bažas par valsts finansiālo situāciju. Prezidente Dr. Martina Johansena ir pieskārusi trauksmes zvanus un brīdina par akūtu draudu finansiālajām rīcībspēju. Tas notiek saistībā ar gaidāmajām diskusijām par dubultbudžetu 2026./2027. Pēc gadiem ilgas finanšu konsolidācijas štata valdība acīmredzot neredz citu izeju, kā vien atteikties no atgūtā kursa.

Izdevumi šobrīd strauji pieaug, savukārt ienākumi pieaug tikai lēni. Pēc Johansena teiktā, nākamajos gados ir sagaidāmi sarkanie skaitļi, un ne tikai valsts valdībai, bet arī pašvaldībām jārēķinās ar dramatisku kritumu. Tāpēc Revīzijas palāta aicina pārdomāt finanšu politiku: ieņēmumiem ir jābūt izdevumu augšējai robežai. Jo bez skaidri noteiktas prioritāšu noteikšanas un konsekventas valdības uzdevumu konsolidācijas maksātspēja paslīd garām.

Finanšu izaicinājumi un prognozes

Ja skatīsies nākotnē, viss būs drūms. Laika posmā no 2028. līdz 2030. gadam tiek prognozēts aptuveni 3 miljardu eiro iztrūkums. Nav nekādu atlabšanas pazīmju, un atkarība no federālajiem fondiem un ES subsīdijām joprojām ir augsta. Samazinājumi šķiet neizbēgami, savukārt nodokļu attīstība joprojām ir diezgan mērena. Šeit nav cerību stara: nekādi manāmi papildu nodokļu ieņēmumi nav gaidāmi. Ir arī slēpti apgrūtinājumi, piemēram, nākotnes pensiju saistības, kas kopā veido gandrīz 10 miljardus eiro.

Ēnu uz finanšu norisēm met arī pieaugošie sociālie izdevumi, kuriem 2026. gadā paredzēts pieaugt līdz 2,8 miljardiem eiro un 2027. gadā pat līdz 2,9 miljardiem eiro. Paredzams, ka personāla izdevumi 2027. gadā pārsniegs 3 miljardu eiro slieksni. Tajā pašā laikā pastāv risks, ka samazināsies investīcijas, kas līdz 2027. gadam varētu samazināties līdz tikai 1,6 miljardiem eiro.

Reformas un prioritāšu nepieciešamība

Papildu riskus rada kredītu izmantošana 2026. un 2027. gada budžeta sabalansēšanai. Rezerves un aizdevumi jau tagad ir jāizmanto, lai segtu īstermiņa deficītu virs 300 miljoniem eiro abos gados. Finanšu ministrs Heiko Geue (SPD) cenšas štata valdību attēlot pozitīvā gaismā, taču atzīst, ka problēmas ir milzīgas. Augstie sociālie izdevumi un stagnējošā ekonomika valsts budžetu nospiež uz sliekšņa.

Pozitīvā ziņa: parāda līmenis tika samazināts par vairāk nekā 620 miljoniem eiro, un 2025. gada stabilitātes ziņojums apstiprina atbilstību parāda bremzei. Bet ar to var nepietikt. Revīzijas palāta aicina uz izlēmīgu rīcību un pārdomāt valsts atbildību, lai finansiālais apjoms nesabruktu.

Papildus finansiālajām bažām Valsts kontrole ir publicējusi sava apkārtraksta par “pareizu informācijas tehnoloģiju izmantošanu” aktualizētu versiju, kas regulē prasības dokumentācijai un iepirkumu procesu IT nozarē. Tam būtu jāveido arī ekonomiskās administratīvās organizācijas pamats, un tas būs pieejams regulāri pielāgotā formā, kā parādīts attēlā lrh-mv.de parādīts.

Nākamais periods rādīs, vai valsts valdība veiks nepieciešamos pasākumus finanšu situācijas stabilizēšanai. Tomēr pazīmes liecina par vētru un bez fundamentālām reformām būs grūti pretoties finanšu gada izaicinājumiem.