Frīdmana noraidījums Klūtzā: Demokrātija labējo baiļu spiedienā!

Frīdmana noraidījums Klūtzā: Demokrātija labējo baiļu spiedienā!

2025. gada 22. septembrī mazajā, bet smalkajā Uve Džonsona literārajā namā Klīcā bija jānotiek ievērojamam vakaram: Mišels Frīdmens, pazīstamais žurnālists un autors, tika uzaicināts runāt par demokrātiju. Taču pasākums tika atcelts īsā laikā. Saskaņā ar ziņojumiem no NDR Organizatori baidījās no iespējamiem labējo protestiem, kas noveda pie pārsteidzošās atcelšanas. Frīdmens pauda sašutumu un nosauca šo darbību par "apkaunojošu liekulību", vienlaikus asi kritizējot Klūcas mēru.

Frīdmens nesen publicēja savu grāmatu "Mensch!" publicēts, kas brīdina par populisma, labējo ekstrēmistu vardarbības un sociālās vienaldzības draudiem. Izglītības ministre Betīna Mārtina (SPD) atkārtoti uzsvēra, ka tā ir "iznīcinoša zīme" ļaut sevi iebiedēt no iespējamiem protestiem. Bet mērs Jirgens Meviuss (Neatkarīgo vēlētāju apvienība) ar savu ietekmi pacēla aiz muguras vietējo domi, kuras vairākums iestājās pret pasākumu – pat ja izdevumus būtu varējuši segt sponsori.

Labējie protesti un to sekas

Klūcas pilsēta saskaras ar arvien lielāku izaicinājumu: labējās grupas iegūst ietekmi daudzviet Vācijā un Eiropā. Klīcas federālajās vēlēšanās AfD ieguva gandrīz 40 procentus balsu. Pat ja AfD nav pārstāvēta domē, rodas jautājums, cik labi var aizstāvēt demokrātiju reģionos ar augošiem labējiem tīkliem. Šī iemesla dēļ pasākuma atcelšana tika pasniegta kā stratēģisks lēmums.

Jaunais literārā nama direktors Olivers Hints vēlējās pieturēties pie Frīdmena uzaicinājuma. Bet pēc mēra norādījuma viņam tas bija jāatsauc. "Ir aizkaitināmi ierobežot pasākumu par godu Hannai Ārentei, jo baidās no labējo ekstrēmistiskām reakcijām," viņš sacīja, bet tajā pašā laikā kāds ilggadējs darbinieks izdarīja spiedienu, kas noveda pie šī traģiskā notikumu pavērsiena.

Skatoties uz priekšu: iespējams attaisnojums

Tagad pilsēta paziņojusi, ka par atcelto pasākumu atkal runās ar Literaturhaus atbalsta biedrību. Tas varētu sniegt iespēju mācīties no situācijas un, iespējams, nākotnē drosmīgāk iestāties par demokrātiju. Frīdmens uzstāsies ar galveno runu Johannesa Stellinga balvas pasniegšanas ceremonijā 2025. gada 28. oktobrī Šverinā. Tātad viņa balss nepaliek nesadzirdēta.

Laikā, kad labējais populisms arvien vairāk iekļūst sociālajās un politiskajās institūcijās visā Eiropā, ir svarīgi nopietni uztvert jautājumus par demokrātijas noturību ne tikai pilsoniskajā sabiedrībā, bet arī no politiskā viedokļa. Populisms iegūst nepārprotamas formas, kas izpaužas labējo ekstrēmistu ideoloģiju normalizēšanā. Uz šī fona Frīdmena lekcijas atcelšana ir ne tikai atsevišķs gadījums, bet arī simbolizē dziļi iesakņojušos sociālo konfliktu.