Vispasaules ārkārtas palīdzība apdraudēta: 14 miljoni dzīvību uz sliekšņa!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Alabali Radovan kundze brīdina par USAID izstāšanās sekām uz globālo attīstības sadarbību un humāno palīdzību.

Frau Alabali Radovan warnt vor den Folgen des USAID-Rückzugs für die globale Entwicklungszusammenarbeit und humanitäre Hilfe.
Alabali Radovan kundze brīdina par USAID izstāšanās sekām uz globālo attīstības sadarbību un humāno palīdzību.

Vispasaules ārkārtas palīdzība apdraudēta: 14 miljoni dzīvību uz sliekšņa!

Starptautiskā attīstības palīdzība ir nopietnas dilemmas priekšā: līdzekļu trūkums un viena no lielākajiem sponsoriem, ASV aģentūras USAID, izstāšanās, izmēģina globālo ārkārtas palīdzību. Saskaņā ar federālā attīstības ministra Reem Alabali Radovan teikto, trūkst aptuveni60 miljardi eiro, kas veido vairāk nekā ceturto daļu no globālajiem izdevumiem. Šis kritums jo īpaši ir saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas veikto USAID likvidēšanu. Dienas spogulis ziņo, ka nav iespējas kompensēt šo amerikāņu finansiālo aiziešanu.

"Ir biedējoši redzēt, kā palīdzības projekti visā pasaulē cieš dažu pēdējo gadu lēmumu dēļ," saka Alabali Radovans. Trampa administrācija atzina USAID par neefektīvu un paziņoja par tās pastāvīgu slēgšanu 2025. gada jūlijā, kam sekoja vairāk nekā13 000 darbiniekutika atlaisti. Vairāk nekā 80% USAID vadīto projektu vairs netiek finansēti, un tikai aptuveni 1000 paliek Valsts departamenta pakļautībā. Tam ir nopietna ietekme uz palīdzības projektiem, kas ir palīdzējuši samazināt mirstību no tādām slimībām kā HIV/AIDS un malārija, kas pēdējo divu desmitgažu laikā ir guvuši ievērojamu progresu. Deutschlandfunk lēš, ka līdz 2030. gadam vairāk nekā14 miljoni cilvēku, no tā4,5 miljoni bērnu, var nomirt šo notikumu rezultātā.

Globālie izaicinājumi attīstības palīdzības jomā

ASV izstāšanās nav tikai valsts jautājums; starptautiskā sabiedrība saskaras arī ar pieaugošām humānās palīdzības vajadzībām. Līdz ar USAID beigām starptautiskās palīdzības arhitektūra zaudē būtisku donoru. Preses portāls uzsver, ka tādas valstis kā Afganistāna, Mozambika un Kongo Demokrātiskā Republika jau cīnās ar ievērojamiem palīdzības projektu samazinājumiem. Piemēram, ir beigusies400 veselības aprūpes iestādes Afganistānāir pārtraukuši darbību, miljoniem cilvēku liedzot piekļuvi medicīniskajai aprūpei.

“Mums noteikti ir jānovērš samazinājumu radītās nepilnības,” brīdina Jans Frīdrihs-Rusts no “Action Against Hunger”. Tomēr arī Vācijas iestādes nerāda labu ainu: federālā valdība plāno milzīgus samazinājumus humānās palīdzības un attīstības sadarbības jomā. Saskaņā ar budžeta projektu samazinājumi ap1 miljardu eiro, tātad8 procentiFederālajai attīstības ministrijai un Ārlietu ministrijai humānajai palīdzībai paredzētie līdzekļi pat ir jāizmanto53 procentijāsamazina. Šādiem samazinājumiem var būt postoša ietekme uz jau tā trauslajām starptautiskās palīdzības struktūrām.

Ņemot vērā šos remdenos notikumus, rodas jautājums, vai Vācija un ES ir gatavas uzņemties pasaules līdera lomu. Alabali Radovans uzsver, ka citi līdzekļu devēji nevar tik lielā mērā novērst finansējuma deficītu. Eiropas attīstības palīdzības turpmākā virzība varētu būt ļoti svarīga tam, cik daudz palīdzības un atbalsta turpmākajos gados faktiski sasniegs pasauli, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām visā pasaulē.