Noslēpumains liels ugunsgrēks: šķūņa pērlē iet bojā 9500 vistu!
Ludvigslustas-Parhimā policija izmeklēja lielu ugunsgrēku putnu fermā, kurā gāja bojā 9500 cāļu.

Noslēpumains liels ugunsgrēks: šķūņa pērlē iet bojā 9500 vistu!
2025. gada 9. jūlijā putnu fermā Ludvigslustas-Parhimas rajonā notika postošs ugunsgrēks, kas prasīja aptuveni 10 000 vistu dzīvības. Ugunsdzēsēji liesmu savaldīšanai nosūtīja vairāk nekā 90 cilvēkus, un dzēšanas darbi ilga līdz vēlai naktij. Milzīgie dūmi bija redzami kilometru garumā, tāpēc iedzīvotāji tika lūgti turēt aizvērtus logus un durvis. Tas ir nostādījis policiju sarežģītā situācijā: tagad tā izmeklē iespējamās saistības starp būvdarbiem fermā un postošo ugunsgrēku, kas, pēc sākotnējās izmeklēšanas, varētu būt izcēlies nolaidības dēļ. Saskaņā ar zeit.de radītie zaudējumi tiek lēsti aptuveni viena miljona eiro apmērā.
Dzīvnieku labturības fonds Četras ķepas asi kritizēja pastāvošos ugunsdrošības pasākumus lopkopības objektos. Nesenā paziņojumā viņi raksturoja situāciju kā "sistemātisku neveiksmi" attiecībās ar dzīvniekiem un steidzami aicināja veikt efektīvus ugunsdrošības pasākumus. Tas ietver ugunsdrošas sekcijas un piekļuvi dzīvniekiem brīvai turēšanai, lai novērstu turpmākas traģēdijas.
Politiskās reakcijas un jaunas vadlīnijas
Politiskā līmenī reakcija uz ugunsgrēku bija ne mazāk vardarbīga. Būvniecības ministrs Kristians Pegels (SPD) aizstāvējās pret pārmetumiem, ka ugunsdrošības noteikumi tiek ievēroti pārāk pavirši. Viņš norādīja, ka neviena būvatļauja netiks izsniegta bez tehniski pārbaudītas ugunsaizsardzības koncepcijas. Jauno 2024. gada vadlīniju ietvaros ir būtiski jāpaaugstina drošības standarti staļļos. Šīs vadlīnijas ietver specifikācijas ugunsdzēsības nodalījumiem, ugunsdzēsības ūdens padevei un ugunsdzēsības mašīnu pieejamībai, kā arī izejām dzīvnieku glābšanai. Zaļo frakcija štata parlamentā arī aicina modernizēt vecākus staļļus, lai turpmāk būtu labāk sagatavoti šādām ārkārtas situācijām.
Bresegarda lieta vēl vairāk atklāj satraucošo statistiku, kas katru gadu prasa simtiem tūkstošu lauksaimniecības dzīvnieku dzīvības. Bieži vien ir vainojama neatbilstošas ugunsdrošības juridiskās prasības. Aplūkojot statistiku, redzams, ka kopš 2013. gada Federālā Pārtikas un lauksaimniecības ministrija nav izdevusi jaunus noteikumus. Nolaidīgi ugunsdrošības pasākumi joprojām rada nopietnu risku staļļos esošajiem dzīvniekiem. Kā ziņo DJGT, organizācijas veic pasākumus, lai pievērstu uzmanību šīm sūdzībām un pieprasītu reformas dzīvnieku aizsardzības likumā.
Ietekme un prasības nākotnei
Nepieciešamo pasākumu, ko pieprasa DJGT, piemērs ir funkcionālu rezerves ventilācijas sistēmu uzstādīšana dzīvnieku novietnēs ar piespiedu ventilāciju. Obligātai jābūt arī trauksmes sistēmai, kas brīdinātu ventilācijas atteices vai dūmu veidošanās gadījumā. Regulāras šo sistēmu pārbaudes, ko veic speciālisti, varētu vēl vairāk samazināt riskus.
Bēdīgie notikumi Bresgardā atgādina, ka ir steidzami jārīkojas, lai nodrošinātu gan dzīvnieku labturību, gan drošību lopkopībā. Laiks ir ļoti svarīgs dzīvnieku un lauksaimnieku labā, kuri ir atbildīgi par saviem krājumiem. Tikai efektīvi ugunsdrošības pasākumi un politiskās reformas var novērst to, ka turpmāk līdzīgās traģēdijās dzīvību zaudē vairāk dzīvnieku.