Meklenburgas-rietumu Pomerānija: Jaunie likumi nostiprina ūdens aizsardzību un cenas palielinās!

Mecklenburg-Rietumu Pomerānija izlemj par jauniem ūdens un piekrastes aizsardzības likumiem, lai stiprinātu ūdens aizsardzību un dzeramo ūdens piegādi.
Mecklenburg-Rietumu Pomerānija izlemj par jauniem ūdens un piekrastes aizsardzības likumiem, lai stiprinātu ūdens aizsardzību un dzeramo ūdens piegādi. (Symbolbild/NAG)

Meklenburgas-rietumu Pomerānija: Jaunie likumi nostiprina ūdens aizsardzību un cenas palielinās!

Mecklenburg-Vorpommern, Deutschland - Meklenburgas-rietumu pomerānijā ir svarīgs solis ūdens aizsardzības un klimata pielāgošanas ziņā. Jaunais valsts ūdens un piekrastes aizsardzības likums (Lwaküg M-V) tika nolemts 2023. gada jūnija beigās, un tā mērķis ir stiprināt gruntsūdeņu, ezeru un upju aizsardzību reģionā. Lauksaimniecības un vides ministrs līdz Backhaus (SPD) tagad prezentēja jaunākos notikumus 2025. gada 24. jūnijā, saskaņā ar kuru likuma centrālais elements ir saistoši noenkurota ilgtspējības prasība. [Euwid Wasser] (https://www.euwid-wasser.de/news/politik/mecpommern-witert- Ilgtspējība-wassergesetz-festival-50625/) ziņo, ka jaunais likums ir aizliegts dziļi, kas stripti un videi kaitīga augļojošā augsne ir 5-Meter-Whithite stripti.

Klimata pārmaiņas ir masīvas, un tās parāda, paaugstinoties temperatūrai, biežākam lietus un sausiem periodiem. Šīs izmaiņas bija nepieciešama darbība, kas pieņem jauno likumu. Šī projekta ietvaros jaunie noteikumi būtu jāietekmē ne vairāk kā 7500 hektārus aramzemes aramzemes Meklenburgas-rietumu pomerānijā. Papildus jaunajai mēslošanas līdzekļu lietošanas izmantošanai tiek arī pārbaudīts, kā var notikt zemnieku apūdeņošana ar ūdeni, kas pat var izraisīt šādu metožu stimulus. [Tagesschau] (https://www.tagesschau.de/inland/mecklenburgvorpommern/neues-landeswassergesetz-soll-gewaesser-dd-kuesten-in-mv-schuetzen, ar daudziem mērījumiem, kas tiek veikti, lai veiktu arī.

Ūdens izņemšana un maksas

Jaunie noteikumi ne tikai rada izmaiņas aizsardzības pasākumos, bet arī finansēšanā. Nākotnē ūdens izņemšanas lauksaimniekiem būs jāmaksā: 2 centi par kubikmetru par virszemes ūdeni un 6 centi gruntsūdeņiem. Vēl viena uzmanība tiek pievērsta dzeramā ūdens cenu palielināšanai. Četru cilvēku ģimene var sagaidīt gada papildu izmaksas aptuveni 15 eiro, savukārt viena litra dzeramā ūdens cena palielināsies par gandrīz centu.

Ieviešot šīs jaunās nodevas, valsts plāno plūst gada ienākumus aptuveni 11 miljonu eiro apmērā, kuru mērķis ir ieplūst projektos, lai stiprinātu ūdens aizsardzību gan gruntsūdeņu kvalitātei, gan gandrīz 700 mērīšanas punktu atjaunošanai. Tas ne tikai nodrošina nepieciešamos finanšu resursus, bet arī veicina pielāgošanos klimata izmaiņām un mūsu vērtīgo ūdens resursu aizsardzību. [DVGW] (https://www.dvgw.de/themen/wasser/resourcenmanagement-und-gewaessenschutz/klimawandel- und-wasserversorge? Type = 98) uzsver, ka klimata krīze jau ir paziņojusi pirmos stresa testus ūdens piegādei, kas ir īpaši acīmredzams caur sausu gadu.

ieguldījumi nākotnē

Likums aizstāj esošo 1992. gada valsts ūdens likumu un ir daļa no visaptverošas ūdens izklaides un ūdens apsaimniekošanas infrastruktūras stratēģijas. Pašvaldības Meklenburgas-rietumu Pomerānijā jau kopš 1991. gada ir ieguldījušas aptuveni 2,5 miljardus eiro notekūdeņu iznīcināšanā, tai skaitā 900 miljonus eiro finansējuma no valsts. Turklāt aptuveni 300 miljoni eiro ieplūda dzeramā ūdens projektos, kurus finansējums atbalstīja 110 miljoni eiro.

Būtiska jaunā likuma daļa ir arī piekrastes aizsardzība. Kopš 1990. gada piekrastes aizsardzības sistēmās ir ieguldīti aptuveni 500 miljoni eiro. Tagad likums ir noteikts, ka piekrastes aizsardzība ne tikai saņem likumīgu ietvaru videi, bet arī iebūvētai zemei ​​krastā. Pateicoties jaunajām sistēmām, jāreaģē pieaugošais jūras līmenis un spēcīgākas vētras, kurām ir izšķiroša nozīme reģionā. Gaidāmās debates Valsts parlamentā pirms vasaras pārtraukuma izlēmīgi parādīs, kā likums turpina virzīties uz priekšu un kad tas beidzot var stāties spēkā.

Details
OrtMecklenburg-Vorpommern, Deutschland
Quellen