Mēklenburga-Priekšpomerānija: ceļš uz klimata neitralitāti līdz 2045. gadam ir sācies!

Mēklenburga-Priekšpomerānija: ceļš uz klimata neitralitāti līdz 2045. gadam ir sācies!

Kaut kas notiek klimata aizsardzības jomā Mēklenburgā-Priekšpomerānijā! Vides ministrs Tils Bekhauss ir iesniedzis projektu jaunam valsts klimata aizsardzības likumam, kas liek cilvēkiem piecelties un pievērst uzmanību. Šim plānam, kas beidzot ieraudzīja dienasgaismu pēc gandrīz divu gadu kavēšanās, ir vērienīgs mērķis: klimata neitralitāte vēlākais līdz 2045. gadam. Viens ir skaidrs: siltumnīcefekta gāzu emisija nedrīkst būt vairāk, nekā daba spēj absorbēt. N-TV ziņo ka šis likums ir paredzēts, lai nodrošinātu juridiski saistošu pamatu klimata politikai MV.

Šī likuma centrālais elements ir klimata aizsardzības plāns, kas pirmo reizi ir jāatjauno 2026. gadā un pēc tam ik pēc četriem gadiem. Šajā plānā ir izklāstīts, kā konkrēti var sasniegt klimata mērķus tādās svarīgās nozarēs kā enerģētika, transports un lauksaimniecība. Tas nozīmē, ka arī valsts pārvaldei līdz 2030. gadam būtu jāstrādā pilnīgi klimatneitrāli. Purva aizsardzība ir īpaši akcentēta, jo reģionā esošie aptuveni 300 000 hektāru tīreļu ir būtiski klimata aizsardzībai. Projekts saņēmis Ministru kabineta akceptu un pēc asociāciju uzklausīšanas šogad tiks apspriests valsts parlamentā.

Pastiprināšana federālā līmenī

Taču klimata aizsardzība nav tikai prioritāte Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Federālā valdība arī plāno pastiprināt savus nacionālos klimata mērķus. Viņi ne tikai vēlas būt klimatneitrāli līdz 2045. gadam, bet arī ir paaugstinājuši starpposma mērķus 2030. gadam. Iepriekš noteiktā siltumnīcefekta gāzu samazinājuma par 55 % vietā, salīdzinot ar 1990. gadu, tagad mērķis ir sasniegt 65 %. Tas ziņo Bundestāgs.

Šīs pārvērtēšanas pamatā ir Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumi, kas pasludināja iepriekšējā Klimata aizsardzības likuma daļas par antikonstitucionālām. Lai reaģētu uz jauno spiedienu, federālā valdība ir iesniegusi likumprojektu Klimata aizsardzības likuma pielāgošanai Bundestāgam. Arī šeit ir noteikts ikgadējs emisiju samazinājums dažādās nozarēs, kas paredz līdz 2040. gadam samazināt emisijas par 88%. Lai gan Federālā padome atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, tā vēlētos aicināt veikt vairāk pasākumu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, taču šīs vēlmes tiek apšaubītas, jo federālā valdība tos neuzskata par nepieciešamiem.

Izaicinājumi īsumā

Federālā vides aģentūra jau ir norādījusi, ka ambiciozos mērķus nav viegli sasniegt. Saskaņā ar jauno ES klimata likumu emisijas līdz 2030. gadam ir jāsamazina par neto 55 %. Pašreizējā prognoze par 63 % varētu būt pietiekama, taču līdz 2040. gadam situācija izskatās drūmāka: tikai 80 % samazinājums šķiet reāls, un pastāv risks, ka 88 % mērķis netiks sasniegts. Federālā vides aģentūra ziņo, ka ievērojamu emisiju samazināšanos izraisīja arī COVID-19 pandēmija, kas nozīmē, ka mēs nevaram paļauties uz mierīgiem laikiem.

Rezumējot, Mēklenburga-Priekšpomerānija un federālā valdība sper soļus pareizajā virzienā, taču izaicinājumi joprojām ir lieli. Droši vien joprojām būs vajadzīga laba roka, lai faktiski sasniegtu ambiciozos klimata mērķus.