Vēja turbīnas Altentreptow: finanšu glābšana baznīcai!

Vēja turbīnas Altentreptow: finanšu glābšana baznīcai!

Diskusija par vēja turbīnām baznīcu kopienās turpina uzņemt apgriezienus. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas štata Altentreptovas kopienas jau vairākus gadus ir aktīvi risinājušas šo problēmu. Mācītājs Maikls Gībels ir pārliecināts, ka Mēklenburgas ezeru apgabals drīzumā veiks pasākumus, lai īstenotu plānus. Tas varētu būt liels finansiāls ieguvums ne tikai pagastam, bet arī novadam. Plānotās vēja turbīnas varētu radīt īres maksājumus un elektroenerģijas ienesīguma daļu, kas ik gadu varētu ienest vairākus simtus tūkstošus eiro, kā šis Evaņģēliskā avīze ziņots.

Pavisam jau iepriekš Pomerānijas kopienās ir noslēgti 50 līgumi par vēja turbīnām. Daudzsološi ir tas, ka pirmās vēja turbīnas jau darbojas Siedenbollentin, Groß Bisdorf un Kartlow-Völschow kopienās. Greifsvaldes pagasta pārvaldes īpašumu nodaļas vadītājs Ūve Burmesters uzsver, ka pagasti tiek atbalstīti vēja ģeneratoru būvniecībā. Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu šajā jomā, administrācijā tika izveidota gandrīz pilna projekta vieta.

Finanšu perspektīvas

Ar skaidru mērķi prātā: mācītājs Gībels sagaida aptuveni 100 000 eiro ienākumus par vienu vēja turbīnu. Plānotas vismaz četras un, iespējams, pat septiņas vēja turbīnas. Šiem ienākumiem ir jākalpo ne tikai darbinieku amatu saglabāšanai, bet arī jāfinansē steidzami nepieciešamie baznīcas remontdarbi. Taču ienākumu apjoms uz vienu vēja turbīnu var ļoti atšķirties atkarībā no attiecīgās sistēmas atrašanās vietas un darbības. Ienākumi šobrīd ir no 100 000 līdz 200 000 eiro gadā, kas varētu dot apsveicamu ieguldījumu pašvaldības finansēs.

Tomēr projekts nes sev līdzi arī izaicinājumus. Vēja turbīnu būvniecības process parasti ilgst vismaz piecus gadus. Taču mācītājs Gībels saskata iespējas arī iespējamās juridiskās izmaiņas, kas varētu paātrināt procesu. No otras puses, bažas ir arī pagastu padomju vidū. Dažas kopienas ir skeptiski noskaņotas pret tuvumā esošajiem vēja parkiem vai parasti iebilst pret ainavas “sparģeļošanu”, kas izraisa aizraujošas diskusijas kopienās.

Solidaritāte starp kopienām

Mācītājs Stefans Fricke no Štrālzundas pievēršas svarīgai problēmai: solidaritātei starp baznīcu kopienām, īpaši tiem, kam nepieder sava zeme un tāpēc viņi nevar gūt ienākumus no vēja turbīnām. Tas liek uzdot jautājumu, kā varētu izskatīties taisnīga finansiālo ieguvumu sadale vēja enerģijas jomā. Klimata pārmaiņu un enerģētikas krīzes laikā ilgtspējīgu risinājumu meklēšana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Taču tajā pašā laikā nevar ignorēt prasību pēc cieņpilnas pieejas dabai un ainavai.

Tieši šādos brīžos kļūst skaidrs, cik ļoti vēja enerģijas jautājums ietekmē kopienas. Kamēr Mēklenburgā-Priekšpomerānijā tiek izmantotas jaunas pieejas, Karību jūras reģionā ir bijuši arī ievērojami laikapstākļi. Viesuļvētra Melisa izraisīja satraukumu, kad NOAA pētnieku grupa bija spiesta pārtraukt savu misiju intensīvas turbulences dēļ, parādot briesmas, kas saistītas ar ārkārtējām laikapstākļiem. Tiek ziņots, ka tā bija visintensīvākā turbulence, kādu eksperts jebkad pieredzējis, vācot vērtīgus laikapstākļu datus CNN.

Ņemot vērā šīs norises, kļūst skaidrs: atjaunojamo energoresursu un ar to saistīto problēmu risināšana ir steidzams jautājums ne tikai vietējā, bet arī globālā mērogā. Tas, kā baznīcas kopienas Vācijā risina šos izaicinājumus, varētu būt novatorisks valsts turpmākajā enerģētikas politikā.