Ziemeļvācija šobrīd pieprasa krasi samazināt elektrības cenas!
Ziemeļvācijas pavalstis aicina samazināt elektroenerģijas cenas un veikt ātrus palīdzības pasākumus iedzīvotājiem un rūpniecībai Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.

Ziemeļvācija šobrīd pieprasa krasi samazināt elektrības cenas!
Pirmajā mirklī šķiet nepatīkamajās ziņās no Vācijas ziemeļiem Vācijas ziemeļu zemju valdību vadītāji steidzami aicina federālo valdību samazināt elektroenerģijas izmaksas iedzīvotājiem un rūpniecībai. Nesen notikušajā Ziemeļvācijas konferencē (KND) tika pieņemta rezolūcija, kuras mērķis ir panākt strukturālu elektroenerģijas cenu samazinājumu. Lejassaksijas, Brēmenes, Hamburgas, Šlēsvigas-Holšteinas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas valdības ir vienisprātis: enerģētikas pāreju nedrīkst atstāt novārtā, un tas ietver arī godīgas cenas.
Enerģijas cenas zem spiediena
KND atzinīgi vērtē Berlīnes valdības plānotos atvieglojumus, piemēram, elektroenerģijas nodokļa samazināšanu, tīkla maksas samazināšanu un gāzes uzglabāšanas nodevas atcelšanu, taču Vācijas ziemeļvalstīm ar to nepietiek. Viņi uzstāj uz turpmākiem pasākumiem, piemēram, rūpnieciskās elektroenerģijas cenas ieviešanu, ko pieļauj valsts atbalsta likums. Vēlmju sarakstā ir arī strukturāla tīkla maksu finansēšanas reforma. Brīdinājumā par “pavedienu pārrāvumu” enerģētikas pārejā valdību vadītāji uzsver nepieciešamību pēc straujas atjaunojamo energoresursu paplašināšanas.
Enerģijas pārejas izaicinājumi
Pirmos reformas pasākumus varētu īstenot jau nākamgad. 2026. gadam ir ierosināta jauna zaļās elektroenerģijas kompensācijas sistēma. Mērķis ir skaidrs: Vācijai ir vajadzīgs elektroenerģijas tirgus dizains, kas ļauj samazināt izmaksas. KND arī aicina izstrādāt stabilu ilgtermiņa stratēģiju klimatneitrālai Vācijas enerģētikas sistēmas pārstrukturēšanai, kas tiek dēvēta par “Vācijas enerģijas plānu”. Nedrīkst atstāt novārtā tādus kritērijus kā piegādes drošība un pieejamība.
Turklāt federālā valdība skaidri norāda, ka Vācijai nav jāpērk dārga elektroenerģija no ārvalstīm, ja vien iekšzemē ražotā elektroenerģija saglabā konkurētspēju. Eiropas iekšējais elektroenerģijas tirgus nodrošina elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību, kas nozīmē, ka patērētāji var gūt labumu no lētākām cenām. Pašreizējā situācija arī skaidri parāda, ka Vācija arvien vairāk elektroenerģijas iegūst no atjaunojamiem energoresursiem. Līdz 2023. gadam no šiem avotiem tika saražoti vairāk nekā 50 procenti no valsts elektroenerģijas, kas ir svarīgs solis ceļā uz klimata neitralitāti. Izmaiņas, kas norāda uz nepieciešamību pēc ilgtspējīgas energosistēmas, kurā ogļu īpatsvars nepārtraukti samazinās un dabasgāzes izmantošana pieaug.
Solidaritātes akts
Vācijas ziemeļu valstis uzskata sevi par enerģētikas pārejas stūrakmeni, jo īpaši pateicoties vēja enerģijas paplašināšanai uz sauszemes un jūrā. Šie reģioni pēdējos gados ir bijuši cieši saistīti ar pāreju uz enerģētiku un sniedz nozīmīgu ieguldījumu valsts mēroga mērķu sasniegšanā. Ilgtspējīga un pieņemama elektroenerģijas cena ir ne tikai ekonomisks jautājums, bet arī sociālā taisnīguma jautājums.
Kopumā jāskatās, kā Berlīnes politiskie lēmumi ietekmēs vietējo iedzīvotāju un uzņēmumu situāciju. Ir jūtams spiediens no ziemeļu federālajām zemēm; laiks pārmaiņām šķiet pienācis.