Baltijas jūras šoks: satraucošs ūdens līmenis un brīdinājumi par vētras pieaugumu MV!

Baltijas jūras šoks: satraucošs ūdens līmenis un brīdinājumi par vētras pieaugumu MV!

2025. gada 29. oktobrī Baltijas jūras ūdens līmeņi Mēklenburgā-Priekšpomerānijā atkal nokļuva uzmanības centrā. Mērīšanas stacijas Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē sniedz svarīgus datus par pašreizējo ūdens līmeni. Baltijas jūra pēdējās dienās atkal parādījusi savu neprognozējamo pusi un vairākas stacijas piedzīvojušas kāpumu, kas rada bažas gan iedzīvotājiem, gan tūristiem. Baltijas jūras laikraksts ziņojumi par jaunākajiem notikumiem, jo ​​īpaši brīdinājumi par vētras uzplūdiem.

Aplūkojot ūdens līmeni pēdējos gados, redzams, ka vidējais zemākais līmenis Varnemindē ir 407 cm, bet vidējais augstums ir 617 cm. Augstākais plūdu līmenis, kāds jebkad reģistrēts, bija 770 cm, kad krastā 1872. gada 13. novembrī skāra spēcīga vētra. Taču pat nesenā pagātnē, piemēram, 2023. gada oktobrī, vētras uzplūds Mēklenburgā-Priekšpomerānijā nodarīja postījumus 56 miljonu eiro apmērā, kas daudzām piekrastes kopienām ir radījis ievērojamu finansiālu spiedienu.

Uzraudzības un brīdināšanas sistēmas

Šādos laikapstākļos ir svarīgi savlaicīgi brīdināt. Vācijā ir dažādas institūcijas, kas ir atbildīgas par brīdinājumiem. Tas ietver ne tikai plūdu kontroles centrus, bet arī federālās un valsts iestādes, kā arī policiju un ugunsdzēsības dienestus. Brīdinājumi tiek izplatīti daudzos kanālos, tostarp radio, televīzijā, skaļruņu kravas automašīnās un pat modernās digitālajās platformās, piemēram, sociālajos medijos un brīdinājumu lietotnēs. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji vienmēr ir informēti un var attiecīgi sagatavoties.

Vēl viens svarīgs instruments plūdu notikumu analīzei ir Federālā kartogrāfijas un ģeodēzijas biroja plūdu atlants. Šis atlants apvieno dažādas datu kopas, kas ir būtiskas plūdu notikumu analīzei, un piedāvā digitālu iespēju ar plūdiem saistīto datu vizualizācijai kartē. Šī informācija bez maksas ir pieejama ne tikai iestādēm, bet arī sabiedrībai.

Klasificējiet vētras uzplūdus

Bet kas īsti notiek vētras laikā Baltijas jūrā? Vācijas piekrastē ir četras vētras pārsprieguma klases. Vienkāršs vētras uzplūds tiek klasificēts kā ūdens līmenis no 1,00 līdz 1,24 m virs vidējā jūras līmeņa (NHN). Augstākās klasēs, piemēram, spēcīga vētras uzplūda (1,50 līdz 1,99 m v.j.l.) vai ļoti spēcīga vētras uzplūda (no 2,00 m v.j.l.), kļūst pamanāms infrastruktūras bojājumu risks un iedzīvotāju drošība. BSH precizē šīs atšķirības un uzsver uzraudzības steidzamību.

Pēdējais spēcīgais vētras uzliesmojums īpaši smagi skāra Zasnicas pilsētu, kas ziņoja, ka tās infrastruktūras atjaunošanai ir nepieciešamas aptuveni 42 miljonus eiro. Papildu 6 miljoni eiro nepieciešami, lai mākslīgās barošanas rezultātā kompensētu smilšu zudumus pludmalēs un kāpās. Tas liecina, ka piekrastes aizsardzība joprojām ir svarīgs jautājums, lai turpinātu baudīt Baltijas jūras piekrastes skaistumu un drošību.