Baltijas jūra zem spiediena: pašreizējais ūdens līmenis un brīdinājumi par vētras pieaugumu!

Baltijas jūra zem spiediena: pašreizējais ūdens līmenis un brīdinājumi par vētras pieaugumu!

Šodien, 2025. gada 9. novembrī, uzmanības centrā ir Mēklenburgas-Priekšpomerānijas piekrasti, īpaši Baltijas jūras ūdens līmeņi. Pašreizējie mērījumi Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē sniedz informāciju par ūdens līmeni un potenciālajiem vētras uzplūdiem radītajiem riskiem. Saskaņā ar ziņojumu Baltijas jūras laikraksts Tajā ir paskaidrots, ko nozīmē termini “vidēji zems ūdens līmenis” (MNW) un “vidēji augsts ūdens līmenis” (MHW). No 2010. līdz 2020. gadam Vornemindes vērtības bija 407 cm MNW un 617 cm MHW.

Vēsturiski liela nozīme ir augstākajiem plūdu līmeņiem Baltijas jūras piekrastē. Rekords 770 cm tika izmērīts Varnemindē 1872. gadā, savukārt zemākais ūdens līmenis 332 cm tika reģistrēts 1967. gada 18. oktobrī. Kā daļa no brīdinājuma par vētras uzliesmojumu, dažādas ūdens līmeņa klases uzrauga plūdu kontroles centrs, attiecīgie federālie štati, apgabali, policija un ugunsdzēsēju brigāde. Tiek izmantoti dažādi brīdinājuma kanāli, piemēram, radio, televīzija un digitālās platformas.

Vētras uzplūdu tendences un to sekas

Vētras uzplūdu klasifikācija Vācijas Baltijas jūras piekrastē tās iedala četrās kategorijās: Normāls vētras uzplūdums ir no 1,00 līdz 1,24 m virs vidējā ūdens līmeņa. Spēcīgi vētras uzplūdi jau pārsniedz 1,50 m, savukārt ļoti spēcīgi vētras uzplūdi pat pārsniedz 2,00 m. Šīs klasifikācijas palīdz labāk novērtēt iespējamos bojājumus un riskus. Pēdējais spēcīgais vētras uzplūds oktobrī radīja milzīgus postījumus aptuveni 56 miljonu eiro apmērā, kas uzsver preventīvo pasākumu steidzamību.

Īpaši skārusi Zasnicas pilsēta, jo tā ziņoja, ka infrastruktūras atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni 42 miljoni eiro. Turklāt ir jāiegūst ap 6 miljoniem eiro, lai kompensētu mākslīgās barošanas radītos smilšu zudumus pludmalēs un kāpās.

Perspektīva un sagatavošanās

Gaidāmās vētras uzplūdu sezonas prasa nepārtrauktu modrību. Lai gan dažos Ziemeļjūras piekrastes reģionos var nākties sagaidīt vētras kāpumus no 1,5 līdz 3,5 m virs vidējā ūdens līmeņa, Baltijas jūras piekrasti joprojām ietekmē tās īpašās vētras pieplūduma klases. Kā bsh.de apraksta, līdzīgs monitorings un klasifikācija ir nepieciešama arī Ziemeļjūrā.

Iedzīvotājiem ieteicams brīdinājumus uztvert nopietni un savlaicīgi sagatavoties iespējamiem plūdiem. Brīdinājuma kanālu daudzpusība ļauj ātri un efektīvi izplatīt informāciju, lai vislabāk aizsargātu iedzīvotājus.

Tāpēc esiet modrs un informēts, jo laikapstākļi piekrastē var strauji mainīties. Notiek zigzaga cīņas ar laikapstākļiem, taču ar labi sagatavotiem piesardzības pasākumiem mēs varam labāk stāties pretī izaicinājumiem!