Sarkanais brīdinājums: vētras uzplūdums Baltijas jūrā rada augstu ūdens līmeni!

Sarkanais brīdinājums: vētras uzplūdums Baltijas jūrā rada augstu ūdens līmeni!

Šodien, 2025. gada 16. jūnijā, Baltijas jūras piekrastes reģionos tas būs nemierīgs. Paziņots par vētras pieplūdumu, kas galvenokārt skars Baltijas jūras piekrasti Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Laika prognozes liecina, ka ūdens līmenis Šlēsvigā-Holšteinā paaugstināsies par 1,50 metriem vai vairāk virs vidējā ūdens līmeņa. "Tā varētu būt ļoti spēcīga vētra," brīdina vides ministrs Tobiass Goldšmits un aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem.

Kā Baltijas jūras laikraksts ziņo, ka vētras maksimums varētu tikt sasniegts piektdienas vakarā, paisuma tendencei pie Lībekas līča sasniedzot spēcīgas vētras pieplūduma līmeni. Flensburgas fjordam tiek prognozēts ūdens līmenis līdz 2,00 metriem virs vidējiem plūdiem.

Mērīšanas stacijas un ūdens līmeņi

Pašreizējie ūdens līmeņi tiek reģistrēti dažādās mērīšanas stacijās, tostarp Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē. Saskaņā ar datiem no bsh.de Vērtības ir parastajā diapazonā, bet ar iespējamām svārstībām vētras pieplūduma dēļ. Pašlaik augstākais plūdu līmenis (HHW) Varnemindē ir 770 cm, mērīts 1872. gada 13. novembrī. Vidējais ūdens līmenis (MHW) ir 617 cm un vidējais zemais ūdens līmenis (MNW) ir 407 cm.

Tagad izplatītā vētras pārsprieguma klašu klasifikācija ir īpaši svarīga iedzīvotājiem. Vērtības no 1,00 līdz 1,25 metriem virs vidējā ūdens līmeņa tiek uzskatītas par vētras pieplūdumu, savukārt stiprs vētras pieplūdums tiek klasificēts tikai no 1,50 metriem un ļoti spēcīgs vētras pieplūdums virs 2,00 metriem. Šādus brīdinājumus izplata dažādas institūcijas, piemēram, federālās, valsts un vietējās pašvaldības, un tos izplata dažādos kanālos, vai tas būtu radio, televīzija vai pat sociālie mediji.

Pēdējo vētras uzplūdu sekas

Vietējiem iedzīvotājiem nav zināmas vētras uzplūdu postošās sekas. Tā viņa ziņoja zvaigzne ka pēdējais spēcīgais vētras uzplūds pagājušā gada oktobrī radīja zaudējumus 56 miljonu eiro apmērā, jo īpaši Zasnicas pilsēta ziņoja par aptuveni 42 miljonu eiro finanšu nepieciešamību, lai atjaunotu slimo infrastruktūru.

Pēc 2017. un 2019. gada, ko skāruši arī vētras uzplūdi, tika veikta pārdomāšana profilaksē. Eksperti brīdina, ka pašreizējais vētras uzplūdums var ilgt līdz pat 40 stundām un pastāv bažas par sekojošiem stāvu krastu iegruvumiem un applūdušām pludmales grēdām mūļa grīvā. Jau konstatēti nopietni mākslīgās barošanas radītie postījumi pludmalēm un kāpām.

Ar dāņu izteikto stingro brīdinājumu ir pievienota vēl viena dimensija. Dānijas policija iesaka iedzīvotājiem un atpūtniekiem pamest piekrastes zonas līdz piektdienas rītam, lai pasargātu sevi no iespējamiem plūdiem iecienītajās vasarnīcu teritorijās.

Laikapstākļi Vācijas Baltijas jūras piekrastē saglabājas aizraujoši. Mēs informēsim lasītājus par visiem notikumiem un novēlēsim cietušajiem, lai viņi pārdzīvo šīs nemierīgās dienas bez ievainojumiem.