Suche
Mein Konto
Baltijas jūras ūdens līmenis pie robežas: plūdu risks Mēklenburgai-Priekšpomerānijai!
2025. gada 27. jūnijā tiks analizēts pašreizējais Baltijas jūras ūdens līmenis Rostokā un tās apkārtnē. Uzziniet par brīdinājumiem par plūdiem, vētras pieauguma klasēm un klimata pārmaiņu ietekmi uz reģionu.
Baltijas jūras ūdens līmenis pie robežas: plūdu risks Mēklenburgai-Priekšpomerānijai!
Pēdējās dienās ūdens līmenis Baltijas jūrā Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir pietuvojies. 2025. gada 27. jūnijā tiks veikts visaptverošs ūdens līmeņu novērtējums dažādās mērīšanas stacijās. Pašreizējie mērījumi liecina, ka ūdens līmenis kopumā ir stabils, taču pastāv reģionālas atšķirības. Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē vērtības ir svarīgas, piemēram, Baltijas jūra Laikraksts.
Viens no svarīgākajiem rādītājiem šajā dienā ir ūdens līmenis Zingstā 514 cm, kas ir tikai 7 cm virs vidējā ūdens līmeņa. Citviet Bodštedtā tika konstatēta vērtība 512 cm. Vēl viens ievērojams mērīšanas punkts ir Ralsveka, kur ūdens līmenis paceļas līdz 536 cm, kas nozīmē 28 cm atšķirību no vidējā ūdens līmeņa. Tomēr spektra otrā galā var novērot arī tādas vērtības kā 29 cm Šēnbergā un 23 cm Hohen Viecheln.
Novērojams ūdens līmenis
Rūpīgāk aplūkojot ūdens līmeņus, redzams, ka ne tikai augstākie plūdu līmeņi pēdējos gados ir parādījuši anomālijas. Vislielākā vērtība Varnemindē reģistrēta 1872. gada 13. novembrī ar 770 cm. Turpretim zemākais ūdens līmenis 332 cm, kas reģistrēts 1967. gada 18. oktobrī, tiek uzskatīts par vēsturisko robežu. Iedalījums vētras uzplūdu klasēs ilustrē situācijas steidzamību: vētras uzplūdi tiek klasificēti kā 1,00 līdz 1,25 m virs vidējā ūdens līmeņa, bet ļoti spēcīgi vētras uzplūdi pārsniedz 2,00 m.
Pēdējais lielais vētras uzplūds pagājušā gada oktobrī nodarīja postījumus 56 miljonu eiro apmērā. Jo īpaši Zasnicas pilsēta saskaras ar aptuveni 42 miljonu eiro finanšu nepieciešamību infrastruktūras atjaunošanai, savukārt 6 miljoni eiro nepieciešami, lai kompensētu smilšu zudumus pludmalēs un kāpās. Problēmas var mazināt, atbalstot brīdināšanas sistēmas, ko nodrošina dažādas iestādes, piemēram, policija un ugunsdzēsības dienesti. Šie brīdinājumi sasniedz iedzīvotājus, izmantojot dažādus kanālus, sākot no radio līdz sociālajiem medijiem un beidzot ar aci pret aci.
Klimata faktori un plūdu risks
Tomēr globālās tendences liecina, ka plūdi nav tikai lokāla problēma. Kopš 2000. gada plūdi ir izraisījuši gandrīz 37 procentus no visām dabas katastrofām visā pasaulē. Saskaņā ar Statista plūdu biežākajiem un intensīvākajiem notikumiem lielā mērā ir atbildīgas klimata pārmaiņu izraisītās izmaiņas un dabisko palieņu iznīcināšana. Vācijā 7,6 procenti no visām adresēm jau ir pakļautas statistiskajam plūdu riskam, kas nākamajos gados apdraud aptuveni 400 000 cilvēku.
2021. gada plūdu notikumi, jo īpaši Reinzemē-Pfalcā un Ziemeļreinā-Vestfālenē, ar rekordlielu nokrišņu daudzumu liecina par mūsu infrastruktūras neaizsargātību. Lai gan Bundestāgs ir izstrādājis pasākumus 30 miljardu eiro liela rekonstrukcijas fonda finansēšanai, šis process ir sarežģīts un ilgstošs. Steidzami nepieciešamas jaunas koncepcijas, lai izvairītos no riskantām ēkām.
Pašreizējā situācija Baltijas jūras piekrastē un stabilais ūdens līmenis dod mums īsu atelpu, taču izaicinājumi aizsardzībai pret plūdiem joprojām karājas pār reģioniem kā Damokla zobens.
Mums jāsaglabā modrība un jāseko līdzi dabas apstākļiem un izmaiņām, lai samazinātu turpmākos bojājumus, un mūsu būvniecības pielāgošana realitātei ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.