Baltijas jūras līmenis pie robežas: plūdu risks Meklenburgas-rietumu pomerānijai!

Baltijas jūras līmenis pie robežas: plūdu risks Meklenburgas-rietumu pomerānijai!

Rostock, Deutschland - Pēdējās dienās ūdens līmenis Baltijas jūrā Meklenburgas-rietumu pomerānijā ir pieķēries. 2025. gada 27. jūnijā tiks uzzīmēts visaptverošs ūdens līmenis dažādās mērīšanas stacijās. Pašreizējie mērījumi rāda, ka ūdens līmenis kopumā ir stabils, bet uzrāda reģionālās atšķirības. Wismar, Warnemünde, Althagen, Barth, Stralsund, Sassnitz un Greifwald, vērtības ir svarīgas, piemēram, Baltijas jūras zeitung ziņojumi.

Vissvarīgākie skaitļi šajā dienā ir ūdens līmenis Zingst ar 514 cm, kas atrodas tikai 7 cm virs vidējā ūdens. Jebkura 512 cm vērtība ir atrodama citur Bodstedtā. Vēl viens ievērojams mērīšanas punkts ir Ralswiek, kur ūdens līmenis kāpj līdz 536 cm, kas nozīmē 28 cm atšķirību līdz vidējam ūdenim. Tomēr Hohen Viehelnā var novērot arī tādas spektra galā kā 29 cm tādas vērtības kā 29 cm un 23 cm.

līmeņi novērošanā

Tuvāk aplūkojot ūdens līmeni, liecina, ka pēdējos gados ne tikai visaugstākajam plūdu līmenim ir anomālijas. Vislielākā vērtība Warnemünde tika reģistrēta 1872. gada 13. novembrī ar 770 cm. Turpretī zemākais ūdens līmenis 332 cm, kas tika mērīts 1967. gada 18. oktobrī, tiek uzskatīts par vēsturisku robežu. Vētras pārsprieguma nodarbību nodaļa ilustrē situācijas steidzamību: vētras pārspriegumi tiek klasificēti no 1,00 līdz 1,25 m virs vidējā ūdens līmeņa, savukārt ļoti smagi vētras pārspriegumi pārsniedz 2,00 m.

Pēdējais lielais vētras pieaugums pagājušā gada oktobrī nodarīja kaitējumu 56 miljoniem eiro. Sasnicas pilsēta īpaši saskaras ar finansiālām vajadzībām aptuveni 42 miljonus eiro, lai atjaunotu infrastruktūru, savukārt ir nepieciešami 6 miljoni eiro, lai kompensētu smilšu zaudēšanu pludmalēs un kāpās. Izaicinājumus var mazināt, atbalstot brīdināšanas sistēmas, kuras nodrošina dažādas institūcijas, piemēram, policija un ugunsdzēsības brigāde. Šie brīdinājumi sasniedz pilsoņus līdz dažādiem kanāliem, sākot no radio līdz sociālajiem medijiem līdz personīgai runai.

Klimata akti un plūdu risks

Globālās tendences liecina, ka plūdi nav tikai vietēja problēma. Gandrīz 37 procenti no visām dabas katastrofām ir izraisījuši plūdus visā pasaulē kopš 2000. gada. Saskaņā ar Statista, izmaiņas klimata pārmaiņu dēļ un dabisko plūdu zonu iznīcināšana ir izšķiroši biežāk un intensīvāk plūdu notikumiem. Vācijā 7,6 procenti no visām adresēm jau ir pakļauti statistikas plūdu riskam, kas nākamajos gados apdraud aptuveni 400 000 cilvēku.

2021. gada plūdu notikumi, it īpaši Rhineland-Palatināta un Ziemeļreinas-Vestfālijā, liecina par mūsu infrastruktūras neaizsargātību ar rekordlieliem diapazoniem. Bundestag ir izstrādājuši pasākumus, lai finansētu 30 miljardu eiro rekonstrukciju, taču šis process ir sarežģīts un ilgs. Jaunas koncepcijas, lai izvairītos no riska.

Pašreizējā atrašanās vieta Baltijas jūras piekrastē un stabils līmenis mums īsu laiku dod elpu, taču plūdu aizsardzības izaicinājumi iestrēgst kā Damocles zobens pa reģioniem.

Mums vajadzētu palikt modriem un sekot līdzi dabiskajiem apstākļiem un izmaiņām, lai samazinātu turpmākos bojājumus, un mūsu celtniecības pielāgošana realitātei ir pieprasītāka nekā jebkad agrāk.