Angela Merkele Šverīnas pilī: ieskats Vācijas nākotnē

Angela Merkele Šverīnas pilī: ieskats Vācijas nākotnē

Saruna “RND on Site” nesen notika gleznainajā Šverīnes pils gaisotnē. Bijusī kanclere Angela Merkele (CDU) bija viena no galvenajām runātājām tajā vakarā, kas pulcēja vairāk nekā 400 viesus. Kopā ar RND galvaspilsētas redakcijas vadītājiem Evu Kvadbeku un Kristīnu Duncu, kā arī Metallbau Ott rīkotājdirektoru Hendriku Ottu viņa pārrunāja aktuālās tēmas federālajā un pasaules politikā. Valsts parlamenta prezidente Birgita Hese (SPD) sveica klātesošos un izteica pateicību par pasākumu, kas tika pārraidīts tiešraidē un sniedza daudziem ieskatu politiskajās diskusijās.

Merkeles parādīšanās cēla galdā daudz tēmu, sākot no mākslīgā intelekta līdz migrācijai un beidzot ar robežkontroli un pašreizējiem konfliktiem Izraēlā. Īpaši sprādzienbīstama bija diskusija par sankcijām pret Krieviju pēc Krimas aneksijas. Šajā kontekstā Hendriks Ots jautāja, vai šīs sankcijas tiešām ietekmēja Ukrainas konfliktu. Merkele sacīja, ka ar sankcijām nepietiek, lai atturētu Vladimiru Putinu no uzbrukuma Ukrainai. Daudzi novērotāji šos vārdus uztver kā skaidru paziņojumu, kas atspoguļo ģeopolitiskās spēles realitāti.

Atbildība un diplomātija

Merkele savā pirmajā intervijā pēc pilnvaru termiņa beigām arī sacīja, ka, neskatoties uz neveiksmīgajiem centieniem panākt Minskas vienošanos, kas bija paredzēta konflikta atrisināšanai Ukrainas austrumos, viņa izjūt lielu nožēlu, taču neredz pamatu sevis vainošanai. Viņa lika saprast, ka diplomātija nekad nav veltīga, pat ja rezultāti ne vienmēr nes vēlamo mieru. Saistībā ar pašreizējo konfliktu viņa aicināja uz kopīgu Eiropas reakciju uz Krievijas "brutālo starptautisko tiesību neievērošanu", kas ir traģēdija ne tikai Ukrainai, bet visai Eiropai.

Vēsture rāda, ka Merkele vienmēr ir izmantojusi pragmatisku pieeju, jo īpaši attiecībā uz enerģijas piegādi un Nord Stream cauruļvadiem. Neskatoties uz kritiku par Vācijas atkarību no Krievijas dabasgāzes, viņa vairākkārt uzsvēra šīs infrastruktūras nepieciešamību Vācijas rūpniecībai. Īpaši tagad, kad Vācija saskaras ar izaicinājumu līdz 2024. gadam slēgt savas atomelektrostacijas un līdz 2038. gadam aizliegt elektroenerģijas ražošanu ar oglēm, energoapgādes un drošības jautājums kļūst vēl aktuālāks.

Ieskats nākotnē

Merkele arī Šverīnē norādīja, ka Mēklenburga-Priekšpomerānija ir atjaunojamo energoresursu izmantošanas pioniere un iestājās par kompensāciju maksājumiem vēja turbīnu iedzīvotājiem. Paliek jautājums, kā Vācija pozicionēsies mainīgajā ģeopolitiskajā kontekstā, jo īpaši attiecībā uz resursu drošību un klimata mērķiem. Nord Stream projekti, kas izmaksāja aptuveni 17,5 miljardus eiro, tomēr ir zem sliktas zvaigznes. Atkarību no Krievijas gāzes daudzi uzskata par riskantu pašreizējā situācijā, īpaši ņemot vērā karu Ukrainā.

Pasākums noslēdzās ar sirsnīgiem skatītāju aplausiem. Daži viesi pat uzdrošinājās uzņemt selfiju ar Merkeli, kuru atceras ne tikai kā kancleri, bet arī kā galveno figūru Eiropas politikā. Viņu paziņojumi un apņemšanās ir piemērs nākotnei, kam gan Vācijai, gan visai ES būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

Saruna Šverinā bija ne tikai atskats uz Merkeles pilnvaru termiņu, bet arī ieskats nākotnē, kas rada daudz jautājumu turpmākajiem gadiem.

Baltijas jūras laikraksts,
RFE/RL,
Politico