Klimata aizsardzība MV: Sarkano sarkano cīnās par risinājumiem līdz 2045. gadam!
Šverins apspriež klimata aizsardzību un koalīcijas līgumus: fokusā mērķi, kritika un plānotā likumdošana līdz 2026. gadam.

Klimata aizsardzība MV: Sarkano sarkano cīnās par risinājumiem līdz 2045. gadam!
Mēklenburgā-Priekšpomerānijā lietas virmo sarkansarkanās valdības aizkulisēs. 2025. gada 3. novembrī štata valdība premjerministra Manuela Švesiga vadībā saskarsies ar izaicinājumu salīdzināt savus daudzsološos klimata aizsardzības ceļus ar realitāti. Pašlaik mēs cītīgi strādājam pie klimata aizsardzības likuma, kas sākotnēji paredzēja siltumnīcefekta gāzu neto neitralitāti līdz 2040. gadam, bet tagad tas jāpalielina līdz 2045. gadam. Štata valdība uzsver, ka klimata aizsardzību nevar panākt ar piespiešanu, kā tas notiek. Baltijas jūras laikraksts ziņots.
Jaunā “Klimata saderības likuma MV” projekts tagad paredz pakāpenisku siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināšanu ar skaidriem starpposma mērķiem līdz 2040. gadam, tostarp samazinājumu par 38 procentiem līdz 2030. gadam un 75 procentiem līdz 2035. gadam. Eksperti aktīvi iesaistījās izstrādes procesā, kas aizsākās ar sākuma pasākumu digitālajā 202 aprīlī. Sekoja 2023. gads un klātienes konferences. MV Klimata fonds uzsver, ka arī pašvaldībām un rajoniem būtu jāuzliek par pienākumu izstrādāt pašiem savas klimata aizsardzības koncepcijas.
Kritika un izaicinājumi
Taču valdībai ir arī asa kritika. Zaļo parlamenta grupas priekšsēdētāja Konstanza Ēlriha jauno likumu uzskata par "klimata politikas bankrota deklarāciju". Turklāt CDU valsts un parlamenta frakcijas vadītājs Daniels Pīterss pauda neapmierinātību ar līdz šim panākto progresu un aicināja pārskatīt koalīcijas līgumu. Hanzas pilsēta Rostoka arī pauž bažas par jūrniecības nozari un koncentrēšanos uz ieroču biznesu, piemēram, Baltijas jūras laikraksts dokumentēts.
Ir arī daudz diskusiju par digitalizāciju un debirokratizāciju. Arī Mēklenburgas-Priekšpomerānijas uzņēmēju jumta organizācija aicina vairāk pievērsties šiem jautājumiem, savukārt koplīgumu un iepirkumu likums paredz, ka valsts līgumus turpmāk drīkstēs piešķirt tikai uzņēmumiem, kuriem ir saistoši koplīgumi. Šī regula ir saņēmusi daudz kritikas, jo īpaši no uzņēmumu īpašniekiem.
Sasniegumi un perspektīvas
Tomēr sarkansarkanā-zaļā koalīcija var norādīt uz dažiem panākumiem: 400 miljonu eiro programma skolu celtniecībai, vēlēšanu vecuma samazināšana līdz 16 gadiem un svētku dienas ieviešana sievietēm ir tikai daži no pozitīvajiem pasākumiem, kas jau stājušies spēkā. Taču līdz vēlēšanām 2026. gada rudenī vēl nav pieņemti daudzi lēmumi, tostarp dubultais budžets 2026./27. gadam un šobrīd plānotais tūrisma likums, kas līdz šim ir bijis ilgs laiks.
Aizraujoši joprojām ir Mēklenburga-Priekšpomerānija, kur tuvākā nākotne parādīs, vai nospraustos klimata aizsardzības mērķus izdosies sasniegt un vai valdība spēs attaisnot kritiku. Iedzīvotāji aicināti izteikt savu viedokli, jo viņu viedokļi ir absolūti iekļauti jaunajā klimata aizsardzības likumā, lai nodrošinātu plašu akceptu un veiksmīgu ieviešanu.