Putnu gripa izraisa masveida slepkavības: Brandenburgā skarti 130 000 dzīvnieku!

Putnu gripa izraisa masveida slepkavības: Brandenburgā skarti 130 000 dzīvnieku!

Putnu gripa, problēma, kas skar ne tikai dzīvniekus, bet tai ir arī tālejošas sekas Vācijas lauksaimniecībā, atkal ir ziņu virsrakstos. Brandenburgas Märkisch-Oderland rajonā varas iestādes ir devušas rīkojumu nogalināt aptuveni 130 000 pīļu un cāļu pēc tam, kad slimība tika atklāta divās nobarošanas fermās. Kā Nātre Saskaņā ar ziņojumiem vīruss pašlaik pieaug un apdraud ne tikai savvaļas dzīvniekus, bet arī lauksaimniecisko ražošanu.

Jau ziņots par daudziem infekcijas gadījumiem dažādās federālajās zemēs, tostarp Bavārijā un Bādenē-Virtembergā. Plašie putnu gripas nodarītie postījumi rada arvien lielāku satraukumu mājputnu audzētāju vidū. Vīrusa dēļ jau ir nācies nogalināt aptuveni 400 000 dzīvnieku, un šīs attīstības beigas vēl nav redzamas. Federālais lauksaimniecības ministrs Aloizs Rainers (CSU) aicina veikt pastiprinātus aizsardzības pasākumus, lai ierobežotu vīrusa izplatību. Vācijas putnkopības nozares centrālā asociācija uzskata, ka bažas par iespējamu olu un putnu gaļas trūkumu noteikti ir pamatotas. Laiks ziņots.

Aizsardzības pasākumi un attīstība

Situācija pasliktinās. Varas iestādes dažās vietās ir noteikušas mājputnu obligātu izmitināšanu un izsniegušas sejas maskas mājputnu tirgiem. Tiek veikti mēģinājumi kontrolēt putnu gripu ar vairāk nekā 14 aizlieguma zonām visā valstī, kurās tiek piemēroti stingri dezinfekcijas pasākumi. Nepieciešama ātra rīcība, jo Frīdriha Lēflera institūts (FLI) ir klasificējis turpmāku uzliesmojumu risku kā “augstu”. Interesanti, ka Vācijā pašlaik nav zināmi H5N1 gadījumi cilvēkiem; šis risks tiek uzskatīts par zemu, ja vien iedzīvotāji veic atbilstošus piesardzības pasākumus. Kā ZDF ir uzsvēris, kontakts ar beigtiem putniem joprojām ir svarīgs punkts, no kura jāizvairās, lai novērstu vīrusa izplatīšanos.

Neraugoties uz stingriem pasākumiem, jau tagad ir ievērojama ietekme uz pašiem dzīvniekiem. Piemēram, tītaru nobarošanas fermā Mēklenburgā-Priekšpomerānijā bija jānogalina 25 000 dzīvnieku. Turklāt Rotemīlā tika izkautas 93 000 vistu – lielākais skaits šajā vilnī. Rīgenā šim liktenim bija nolemtas arī aptuveni 55 000 dējējvistu. Inficēšanās risks ir samazināts, taču daudziem lauksaimniekiem tas nozīmē eksistenciālas bažas.

Zemnieku kaitinošā realitāte

Lauksaimnieku vidū pieaug nemieri, jo vīruss izrādās agresīvs un var ilgstoši ietekmēt uzņēmējdarbību. Pastāvīgs infekciju pieaugums pēdējo 14 dienu laikā ir vairojis nenoteiktību. Lauksaimnieki ir nobažījušies par piegādes drošību un savu krājumu veselību. Šoruden vien jau nogalināto dzīvnieku vidū ir vairāk nekā 200 000 vistu, zosu, pīļu un tītaru. Tika iesniegts pieteikums ES palielināt kompensāciju maksājumus no 50 eiro līdz 110 eiro, lai varētu mazināt finansiālās sekas cietušajiem īpašniekiem.

Putnu gripa jau sen ir kļuvusi par problēmu, kas skar mūs visus — gan dzīvnieku populācijas, gan preču pieejamība. Atliek cerēt, ka pieņemtie pasākumi nesīs augļus un šī nepatīkamā vīrusa izplatību drīz varēs ierobežot. Līdz tam ir nepieciešama modrība un visaptveroši aizsardzības pasākumi gan staļļos, ​​gan patērētāju virtuvēs.