Sparģeļu raža MV: laba kvalitāte, taču augstās izmaksas rada spiedienu uz uzņēmumiem

Sparģeļu raža MV: laba kvalitāte, taču augstās izmaksas rada spiedienu uz uzņēmumiem

2025. gada sparģeļu sezona Mēklenburgā-Priekšpomerānijā tuvojas noslēgumam. 24. jūnijā tiek slēgti vārti gardo bumbuļu ražas novākšanai, kas šo reģionu raksturo jau gadiem ilgi. SaBö ģimenes uzņēmums Nantrovā un Tieplicā ar iespaidīgu 60 hektāru audzēšanas platību var ziņot par veiksmīgu ražu. Tomēr operators Sebastians Bēkmans arī pauž bažas par ekonomiskajām problēmām, kas nomoka daudzus lauksaimniekus.

Tomēr pēdējos gados sparģeļu audzēšanas platība reģionā ir krasi samazinājusies. Pirms sešiem gadiem 182 hektāru vietā tagad ir nepilni 140 hektāri, kas ir ievērojams regress. Iemesli tam ir dažādi, bet galvenokārt saistīti ar augošajām ražošanas un personāla izmaksām, kā arī atkarību no ražas palīgiem no ārvalstīm. "Mums šajā valstī gandrīz vairs nav palicis kāds strādnieks," skaidro Bēkmans, kurš paļaujas uz atbalstu no Austrumeiropas.

Ekonomiskie izaicinājumi

Sparģeļu cenas šobrīd ir līdz 15 eiro par kilogramu, gandrīz tādā pašā līmenī kā pērn. Bet pat tad, ja ražas kvalitāte ir laba, daudzi uzņēmumi cieš no finansiālā sloga. Zemniekus ietekmē augstās ražošanas izmaksas un enerģijas izmaksas. Kā apliecina Šverīnes Zemkopības ministrija, īpaši šī situācija skar uzņēmumus, kas apgādā pārtikas mazumtirgotājus. Mazumtirgotāji bieži maksā daudz mazāk, nekā nepieciešams ekonomiskai ražošanai.

Zemkopības ministrs Dr. Till Backhaus ir optimistisks un uzsver sparģeļu ieguvumus veselībai. Neskatoties uz ekonomiskajām problēmām, viņš mudina patērētājus iegādāties vietējos sparģeļus, lai atbalstītu uzņēmumus. Tas nepieciešams arī tāpēc, ka iedzīvotāji nelabprāt patērē. 2024. gadā mājsaimniecības iegādājās tikai 1,23 kg vācu balināto sparģeļu, kas ir par 7 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Strādnieku problēmas un minimālā alga

Vēl viena problēma ir no 2026. gada gaidāmā minimālā alga 15 eiro stundā, kas varētu vēl vairāk pasliktināt situāciju sparģeļu audzētājiem. Nozare jau aicina noteikt izņēmumus no minimālās algas, īpaši darbietilpīgai dārzeņu audzēšanai. Daži reģiona uzņēmumi ir pārrāvuši plaisu un ievērojami samazinājuši vai pilnībā pametuši sparģeļu audzēšanu. Pašlaik Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir 14 aktīvas sparģeļu audzētavas, salīdzinot ar 19 pirms četriem gadiem.

Pati raža joprojām ir roku darbs, jo mašīnas var sabojāt smalkos sparģeļu šķēpus. Tāpēc tādi lauksaimnieki kā Bēkmans aicina veikt politiskus pasākumus, lai uzlabotu ražošanas apstākļus, lai apturētu kultivēto platību samazināšanos.

Pirmdien Dr. Backhaus kopā ar apgabala administratoru Sebastianu Konstienu prezentēja pirmos sparģeļus SaBö fermā Gilzovas-Prīzenes pilsētā, kas, neskatoties uz visiem izaicinājumiem, pozitīvi atspoguļoja sezonu. Ar vidējo ražu 5,0 tonnas no hektāra 2024. gada raža, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz pieaugusi, taču ražotājiem ir liels spiediens.

Pēdējos gados Mēklenburga-Priekšpomerānija ir kļuvusi par vienu no mazākajiem sparģeļu audzēšanas reģioniem Vācijā. Kamēr kaimiņos esošajā Lejassaksijas federālajā zemē tiek kultivēti vairāk nekā 4000 hektāru, sparģeļu audzēšana MV joprojām ir salīdzinoši neliela. Neskatoties uz to, raža šeit tiek novērtēta, un SaBö saimniecība joprojām ir nozīmīgs spēlētājs reģionālajā lauksaimniecībā.

Galu galā sparģeļu sezona ir ne tikai notikums reģionā, bet arī atspoguļo problēmas, ar kurām saskaras vietējā lauksaimniecība. Atliek cerēt, ka politiķi sadzirdēs uzņēmumu balsi un veiks pasākumus, lai ilgtspējīgi veicinātu sparģeļu audzēšanu Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.

Lai iegūtu papildinformāciju, izlasiet NDR, Müritzportal un Nordkurier ziņojumus: NDR, Müritz portāls, Ziemeļu kurjers.