Brīdinājums par plūdiem! Īsumā par pašreizējo ūdens līmeni Baltijas jūrā

Brīdinājums par plūdiem! Īsumā par pašreizējo ūdens līmeni Baltijas jūrā

Šodien, 2025. gada 9. septembrī, pie Baltijas jūras Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir noticis daudz. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ūdens līmeņiem Vismāras, Varnemindes, Altāgenas, Bārtas, Štrālzundas, Zasnicas un Greifsvaldes pilsētās. Baltijas jūras laikraksts informē, ka ūdens līmeņus ne tikai prognozē, bet arī precīzi fiksē mērīšanas stacijas minētajās piekrastes pilsētās. Tomēr ikdienas izaicinājums ir saprast terminus “vidēji zems ūdens līmenis” (MNW) un “mean high water” (MHW). Piemēram, vidējais zemākais līmenis Varnemindē ir 407 cm, bet maksimums ir 617 cm desmit gadu periodā.

Paskatoties pagātnē, atklājas, ka augstākais plūdu līmenis Varnemindē bija 770 cm, kas tika mērīts 1872. gada 13. novembrī. Turpretim zemākais ūdens līmenis, 332 cm, reģistrēts 1967. gada 18. oktobrī, parāda, cik lielā mērā līmenis var svārstīties. Mūsdienās nosakās dažādas vētras uzplūdu klases, kas svārstās no 1,00 līdz vairāk nekā 2,00 m virs vidējā ūdens līmeņa. Plūdu gadījumā tiek izmantoti arī visaptveroši brīdinājumi no dažādām institūcijām, piemēram, plūdu kontroles centriem, policijas vai ugunsdzēsējiem. Izplatīšanas kanāli ir dažādi, sākot no radio līdz sociālajiem medijiem.

Plūdu ekonomiskās sekas

Pēdējais spēcīgais vētras uzplūds oktobrī ne tikai satrauca daudzus, bet arī radīja ievērojamus ekonomiskos zaudējumus. Kopumā konstatēti zaudējumi aptuveni 56 miljonu eiro apmērā. Īpaši cieta Zasnicas pilsēta, kas ziņoja, ka infrastruktūras atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni 42 miljoni eiro. Seši miljoni eiro nepieciešami mākslīgai barošanai pludmalēs un kāpās, lai atjaunotu līdzsvaru un aizsargātu piekrasti.

Taču problēma ir ne tikai ēkām nodarītie bojājumi; uzmanības centrā ir arī iespējamās briesmas iedzīvotājiem. Plūdu bīstamības kartes parāda, cik nopietns ir plūdu risks skartajās teritorijās un kāds ir sagaidāms ūdens dziļums. Jaunums šajā kārtā ir apziņošanas plūdu apgabali, kas ieviesti kā jauna datu bāze tiešsaistes tēmu portālā par plūdu riska pārvaldību. Zemkopības, vides un patērētāju tiesību aizsardzības ministrija ir publicējusi šos datus Oficiālajā Vēstnesī M-V un piedāvā par to daudzveidīgu informāciju, tostarp pārskatāmas kartes PDF formātā. PLAUŠU M-V.

Klimata pārmaiņu ietekme

Debates par vētras pieaugumu ir saistītas arī ar klimata pārmaiņām, kas izraisa jūras līmeņa celšanos. Šī attīstība liecina, ka turpmākie vētru uzplūdi var būt lielāki un radīt lielāku kaitējumu, lai gan to biežums ne vienmēr palielināsies. Tādi Federālā vides aģentūra paskaidrots, ka vētras uzplūdi ir liels dabas apdraudējums piekrastes apgabalos, kas ir īpaši kritiski, jo tos izraisa spēcīgi vēji un viesuļvētras, kas spiež ūdens masas pret krastu.

Vēsturisko plūdu līmeņu un nākotnes prognožu kombinācija parāda, cik dinamiska ir šī tēma. Reģionālais fons, ko raksturo vējainas vētras un ģeoloģiskie apstākļi, liecina, ka piekrastes iedzīvotājiem ir nepieciešama labi sagatavota infrastruktūra un efektīva krīžu vadība, lai viņi varētu pietiekami noturīgi stāties pretī dabai.