Krīze Rietumpomerānijā-Greifsvaldē: draud 100 miljonu eiro deficīts!

Krīze Rietumpomerānijā-Greifsvaldē: draud 100 miljonu eiro deficīts!

Rietumpomožes-Greifsvaldē atskanējuši trauksmes zvani: rajona padome steidzami vērsusies pie Mēklenburgas-Priekšpomožes štata valdības, lai novērstu gaidāmo budžeta deficītu 100 miljonu eiro apmērā. Šis steidzamais lūgums tika pieņemts bez domstarpībām un ir paredzēts, lai nodrošinātu pašvaldības rīcībspēju ilgtermiņā. Tagad rajona administrators ir atbildīgs par darbu, lai atvieglotu finansiālo slogu pašvaldībām un rajona padomes intereses nodotu pašvaldību jumta biedrībām, ziņo. Ziemeļu kurjers.

Izaicinājumi ir milzīgi: prognozes liecina par ievērojamu ieņēmumu samazināšanos no 2026. gada, savukārt izdevumi sociālajās jomās turpinās pieaugt. Šajā kritiskajā situācijā tiek izvirzītas prasības ilgtspējīgi samazināt pašvaldību finansiālo slogu un pārskatīt Finanšu izlīdzināšanas likumu. Konkrēti infrastruktūras pabalsta palielinājums no valsts līdzekļiem līdz 150 miljoniem eiro nepieciešams, lai stabilizētu pašvaldību finansiālo bāzi.

Satraucošs pašvaldību finansiālais stāvoklis

Aplūkojot gadu desmitus no 2014. līdz 2020. gadam, pašvaldību finansējums nomināli pieauga vidēji par 2,0% gadā. Šīs pozitīvās attīstības fons ir īpašuma nodošanas nodokļa likmes paaugstināšana un dažādas valsts programmas, kas primāri ir vērstas uz finansiāli vājām pašvaldībām. Tomēr daudzu pilsētu un pašvaldību finansiālo stāvokli vēl vairāk sarežģī dažādas valsts un federālo likumu prasības, piemēram, štata valdība izpilda.

2014.gadā pašvaldību negatīvais finansējuma atlikums joprojām bija 10,2 miljoni eiro, ko galvenokārt noteica parāda samazināšana un tirdzniecības nodokļu atmaksa. Taču no 2015. gada tika prognozēti pozitīvi finansējuma atlikumi, ko veicināja pieaugošie nodokļu ieņēmumi un valsts īpašais atbalsts.

Aicinājums štata valdībai

Vorpommern-Greifsvaldes rajona padome ir skaidri norādījusi, ka bez taisnīga finansējuma ir apdraudēta pašvaldību spēja izpildīt gan obligātos, gan brīvprātīgos uzdevumus. Plānotais gandrīz 100 miljonu eiro deficīts 2026. gadā varētu uzlikt pašvaldībām ilgstošu slogu un masveidā ierobežot to rīcībspēju sociālajās jomās.

Taču ierosinājumu samazināt rajona nodevu, lai radītu papildu finansiālo elastību, Iekšlietu ministrija noraidīja. Uz šī fona sarunas starp valsti un pašvaldību jumta biedrībām ir svarīgākas nekā jebkad, lai ilgtspējīgi pilnveidotu finanšu ietvaru un padarītu nākotnes drošu pašvaldības infrastruktūru, kurā, pēc ziņojuma, investīciju iztrūkums pārsniedz divus miljardus eiro.