Tiesas spriedums: AfD daļēji uzvar kreisajiem Rostokas strīdā!

Tiesas spriedums: AfD daļēji uzvar kreisajiem Rostokas strīdā!

Karstajā juridiskajā strīdā starp AfD un Kreiso apgabalu apvienību Rostokā Rostokas apgabaltiesa tagad nolēmusi, ka apgalvojumi, ka AfD deputāti ņirgājas par Parkinsona slimības simptomiem, nevar tikt uzskatīti par vispārēju viedokļa paušanu. Konflikts sākās, kad kreisais politiķis Dirks Bruhns raksturoja AfD deputātus Enriko Šultu un Horstu Fērsteru kā "politiskos un cilvēciskos sliņķus". Apgabaltiesa šo terminu kvalificēja kā aizskarošu un atzina, ka šādi izteikumi nav pieļaujami politisko strīdu kontekstā, jo tie pazemo cilvēka cieņu, jo Stern.

Brūns izteica šos apgalvojumus štata parlamentā 10.aprīlī un draudēja ar tiesvedību pēc tam, kad bija saņēmis štata parlamenta prezidentes Birgitas Heses aicinājumu ievērot kārtību. Ietekmētie AfD deputāti kategoriski noraidīja apsūdzības un pieprasīja šādus izteikumus dzēst no Kreiso apgabalu apvienības mājaslapas. Bet novadu apvienības priekšsēdētājs Sandro Smolka to noraidīja.

Tiesas nolēmumi īsumā

Pēc pusotru stundu ilgas sēdes Rostokas apgabaltiesa nolēma, ka nosaukums nav piemērots vispārējai piemērošanai. Par šī sprieduma pārkāpumiem nākotnē var draudēt naudas sods līdz 250 000 eiro vai cietumsods līdz sešiem mēnešiem. Tā ir skaidra zīme, ka tiesa uzskata, ka robeža starp vārda brīvību un apvainojumu šeit ir šķērsota, norāda Nordkurier.

Turklāt Štrālzundas apgabaltiesa noraidīja līdzīgas AfD frakcijas celtās prasības pret kreiso apgabalu apvienību Vorpommern-Rügen, savukārt Šverīnas apgabaltiesa neapstiprināja prasību pret Brīnu, bet arī neapstiprināja viņa pārstāvību. Šis sarežģītais juridiskais strīds izvirza sarežģītu jautājumu par to, kur atrodas vārda brīvības robežas.

Sarežģīta atšķirība starp vārda brīvību un apvainojumiem

Jautājums par atšķirības starp vārda brīvību un apvainojumiem skar arī Federālās konstitucionālās tiesas praksi. Saskaņā ar Hoesmann teikto, lai novērtētu, vai paziņojums ir uzskatāms par aizskarošu, ir rūpīgi jāizvērtē katrs atsevišķs gadījums. Kopumā uz izteikumiem, kas pazemo cilvēka cieņu vai ir apvainojumi, neattiecas pamattiesības uz vārda brīvību.

Ja uzmanības centrā ir personas nomelnošana, nevis faktiska diskusija par politisko saturu, nav nepieciešams izsvērt pamattiesības. Šķiet, ka šajā gadījumā tiesa ir skaidri norādījusi, ka šādi paziņojumi neietilpst politiskā diskursā.

Tādā veidā šī brīža lieta kļūst par izšķirošu piemēru tam, cik tālu var aiziet politisko strīdu robežas un kur sākas cilvēka cieņas aizsardzība. AfD deputāti jau paziņojuši, ka turpinās virzīties uz šo lēmumu un, iespējams, to pārsūdzēs. Diskusija par politiķu tiesībām un pienākumiem politiskajā vidē joprojām ir aizraujoša un bauda plašu sabiedrības uzmanību.