Kerts aicina CDU sadarboties ar AfD – vai pakts nāk?

Kerts aicina CDU sadarboties ar AfD – vai pakts nāk?

Politiskajās pārmaiņās apgabala administrators Stefans Kerts no Rietumpomerānijas-Rīgenas aicinājis CDU formulēt konkrētus nosacījumus koalīcijai ar alternatīvu Vācijai (AfD). Kerts, kurš agrāk bija SPD biedrs, apgalvo, ka pasaule nav beigusies reģionos, kur pie varas jau ir nacionālistiskās partijas. Šis paziņojums atspoguļo pieaugošo AfD pieņemšanu, kas Vācijas politiskajā vidē bija ļoti pretrunīga tikai pirms dažiem gadiem. Skaļi Baltijas jūras laikraksts Taču arī sadarbības ideja tiek uztverta kritiski.

2013. gadā dibinātā AfD no eiroskeptiķu kustības ir kļuvusi par vienu no lielākajiem un strīdīgākajiem politiskajiem spēkiem Vācijā. Šobrīd tā ir lielākā opozīcijas partija Bundestāgā ar 151 deputātu. Tās vēlēšanu rezultāti pēdējos gados ir palielinājušies, un pēdējās federālajās vēlēšanās 2025. gadā tā saņēma 20,8% balsu, kas ir ievērojams pieaugums. Unikāli partijas vēsturē tā 2025. gada maijā tika klasificēta kā "apstiprināts labējā spārna mēģinājums", tāpat kā Wikipedia var lasīt.

Koalīciju briesmas

Tomēr Kerts un citi kritiķi brīdina par iespējamās sadarbības ar AfD sekām. Tas norāda uz negatīvo ietekmi, kāda šādai sadarbībai varētu būt uz vārda brīvību un tiesu iestāžu neatkarību, kas jau ir novērots tādās valstīs kā Ungārija un Polija. Šīs valstis arvien vairāk ir iedragājušas demokrātiskās struktūras un vērtības nacionālo partiju ietekmē. AfD kritika ietver tās izrietošo saistību ar ksenofobisku retoriku un tādām kampaņām kā “remigrācija” un “deportācijas biļešu” izplatība, kas norāda uz bīstamu Vācijas politikas virzienu.

AfD kļūst arvien pretrunīgāka, un kopš 2018. gada to uzrauga konstitucionālās aizsardzības iestādes. Pastāv iekšējie konflikti par saistību ar ekstrēmistu grupējumiem, un partijas ārējo tēlu raksturo spriedze. Saskaņā ar ziņojumiem 2023. gadā AfD biedriem tika veikti 86 uzbrukumi, kas ir augstākais rādītājs starp visām Vācijas partijām.

Tika pieprasītas demokrātiskas alternatīvas

Ņemot vērā politiski noslogoto situāciju, daudzas demokrātiskas partijas aicina atrast savu kursu un skaidri distancēties no galējām pozīcijām. Kertu pretinieki uzskata par tādu, kurš nepietiekami apzinās AfD “pokera” briesmas. Paliek jautājums: kā CDU lems? Aptaujas liecina, ka iedzīvotāju domas dalās – 47% ir par AfD aizliegšanu, bet otra puse ir pret.

Nākamie mēneši būs izšķiroši ne tikai CDU, bet arī visai Vācijas demokrātijai. Vācija atrodas kritiskā punktā, kurā ir jānosaka nākotnes kurss, un AfD jautājumiem šajā jautājumā būs galvenā loma.