Kerth aicina CDU strādāt ar AFD - vai pienāks pakts?

Kerth aicina CDU strādāt ar AFD - vai pienāks pakts?

Rajona administrators Stefans Kerts no Rietumu Pomerānijas-Rügena lūdza CDU formulēt konkrētus nosacījumus koalīcijai ar alternatīvu Vācijai (AFD). Kerts, kurš kādreiz bija SPD loceklis, apgalvo, ka pasaule nav zaudējusi reģionos, kur nacionālistu partijas jau ir pie varas. Šis paziņojums atspoguļo arvien lielāku AFD pieņemšanu, kas pirms dažiem gadiem Vācijas politiskajā ainavā bija izteikti pretrunīgs. Skaļš Baltijas jūras avīze Tomēr arī sadarbības ideja tiek uztverta kritiski.

AFD, kas tika dibināts 2013. gadā, ir attīstījies no eiro kritiskas kustības uz vienu no lielākajiem un pretrunīgi vērtētajiem politiskajiem spēkiem Vācijā. Pašlaik tā ir lielākā opozīcijas partija Bundestāgā ar 151 dalībnieku. Viņas vēlēšanu rezultāti pēdējos gados ir palielinājušies, un viņa sasniedza 20,8 % balsu pēdējās federālajās vēlēšanās 2025. gadā, kas ir svarīgs pieaugums. 2025. gada maijā to vienreiz klasificēja partijas vēsturē kā "apstiprinātu tiesību ekstrēmistu centienus", kā tas ir gadījumā Wikipedia var lasīt.

Koalīciju briesmas

Tomēr Kerts un citi kritiķi brīdina par iespējamās sadarbības ar AFD sekām. Tas norāda uz negatīvo ietekmi, kāda šādai sadarbībai varētu ietekmēt vārda brīvību un tiesu varas neatkarību, kaut ko jau novēro tādās valstīs kā Ungārija un Polija. Šīs valstis arvien vairāk mazina demokrātiskās struktūras un vērtības nacionālo partiju ietekmē. AFD kritika ietver tā izrietošo saistību ar ksenofobisko retoriku un tādām kampaņām kā “remigrācija” un “deportācijas biļešu” izplatība, kas norāda uz bīstamu virzienu Vācijas politikai.

AFD ir arvien strīdīgāks, un konstitucionālās aizsardzības iestādes to ir novērojušas kopš 2018. gada. Pastāv iekšēji konflikti saistībā ar sakariem ar ekstrēmistu grupām, un partijas ārējai pārstāvībai raksturīga spriedze. Saskaņā ar ziņojumiem, AFD biedriem bija 86 uzbrukumi, kas ir visaugstākais starp visām Vācijas partijām.

Demokrātiskas alternatīvas, kuras aicināja

Ņemot vērā politiski apsūdzēto situāciju, daudzas demokrātiskas partijas prasa atrast savu kursu un skaidri atšķirties no ārkārtējām pozīcijām. Kertu pretinieki uzskata par tādu, kurš pienācīgi neatzīst "pokera" briesmas ar AFD. Paliek jautājums: kā CDU izlems? Pilsoņi aptaujās ir parādījuši, ka viņi ir sadalīti - 47 % atbalsta AFD aizliegumu, bet otra puse ir pret to.

Nākamie mēneši būs izšķiroši ne tikai CDU, bet arī visai Vācijas demokrātijai. Vācija ir kritiskā vietā, kur ir jāiestata nākotnes kurss, un šajā jautājumā būs galvenā loma.