Suche
Mein Konto
Zemu algu valsts MV: vairāk nekā trešdaļa darbinieku ir pakļauti nabadzības riskam!
Mēklenburgas-Priekšpomerānijā ir augstākais zemo algu līmenis Vācijā. Atklājiet aktuālos izaicinājumus un iespējamos risinājumus.
Zemu algu valsts MV: vairāk nekā trešdaļa darbinieku ir pakļauti nabadzības riskam!
Mēklenburgā-Priekšpomerānijā joprojām ir satraucoša situācija ar algām. Federālā zeme saglabā savu negodīgo Vācijas “zemu algu valsts” titulu. Kā Katapulta MV ziņo, vairāk nekā 126 000 cilvēku šeit pelna mazāk par 2750 eiro bruto mēnesī. Tas atbilst iespaidīgajai daļai, proti, 36% no aptuveni 351 000 pilnas slodzes darbinieku. Šis skaitlis ir unikāli augsts salīdzinājumā ar citām federālajām zemēm, jo tikai 20,9% pilnas slodzes darbinieku visā valstī nopelna mazāk par šo summu.
Vidējā alga Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir tikai 3294 eiro bruto, kas ir zemākais līmenis Vācijā. Tas nozīmē, ka puse darbinieku pelna mazāk par šo summu. Kreisais politiķis Dītmārs Barčs situāciju dēvē par “miljonkārtīgu algu problēmu” un uzsver, ka zemās algas daudzviet kļūst par izaicinājumu, īpaši, ja ņem vērā nemitīgi augošās īres, enerģijas un pārtikas izmaksas.
Pieaug nabadzības risks
Brīdinājumi par nabadzību vecumdienās kļūst arvien skaļāki. Kreisās puses darba politikas pārstāve Anne Zere ceļ trauksmi: gandrīz pusi Mēklenburgas-Priekšpomerānijas strādājošo var ietekmēt pensija, kurai draud nabadzība. Vācijas Arodbiedrību federācija aicina noteikt “nabadzīgu minimālo algu”, lai cīnītos pret šīm tendencēm.
Vācijas austrumos situācija ir vēl nedrošāka, jo aptuveni 60% pilnas slodzes darbinieku Vācijas austrumu zemēs, kas ietver arī Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, pelna mazāk nekā 3500 eiro mēnesī. MV tas ir pat 62,2%. Šis fakts izgaismo pensiju politikas situāciju, jo daudzi pensionāri šādos reģionos ir atkarīgi no sociālās palīdzības.
Federālā valdība kritikā
Barčs kritizē arī melnsarkano federālo valdību, kas nav spējusi ieviest minimālo algu 15 eiro apmērā. Lai gan 2027. gada 1. janvārī minimālā alga Vācijā tiks palielināta līdz 14,60 eiro stundā, palielinājums līdz 13,90 eiro no 2024. gada nav uzskatāms par pietiekamu. Pieaugošās dzīves dārdzības dēļ daudziem cilvēkiem ir grūti savilkt galus kopā, pastiprinot aicinājumus uz algu ofensīvu.
Kopumā situācija Mēklenburgā-Priekšpomerānijā liecina, ka ir jārīkojas. Politiķiem ir jāuzlabo pilsoņu situācija un efektīvi jācīnās pret nabadzības risku. Tāpēc turpmāko mēnešu darba kārtībā paliks debašu "zemo algu valsts" vāka attēls.
Lai iegūtu papildinformāciju, Baltijas jūras laikraksts dziļāks ieskats algu analīzē un to ietekmes uz darba tirgu Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.