Migrācijas politika apgrūtina integrāciju: dramatiski palielinās nenoteiktība!

Migrācijas politika apgrūtina integrāciju: dramatiski palielinās nenoteiktība!

2025. gada 19. jūnijā Diakonie Deutschland nāca klajā ar satraucošiem paziņojumiem par migrantu un bēgļu situāciju Vācijā saistībā ar gaidāmo Pasaules bēgļu dienu. Ātrā aptauja, kas veikta starp migrācijas konsultāciju centriem, liecina, ka vairāk nekā 90 procenti konsultāciju centru novēro ievērojamu nenoteiktību starp tiem, kas meklē padomu. Iemesli ir sarežģīti: ne tikai kavējas piekļuve darba tirgum un skolu un dienas aprūpes centru pārslodze, bet arī saspringtajai mājokļu situācijai ir izšķiroša nozīme.

Konsultanti ziņo par dramatisku psiholoģiskā stresa pieaugumu, ko izjūt bēgļi un migranti. Gandrīz 69 procenti profesionāļu atzīmē retraumatizāciju, bet 58 procenti ziņo par integrācijas procesu stagnāciju. Šie visi ir faktori, kas var ilgstoši ietekmēt sociālo kohēziju. Īpaši satraucošs ir fakts, ka trešā daļa aptaujāto identificē labi kvalificētus migrantus, kuri domā par izbraukšanu no Vācijas.

Pašreizējās migrācijas politikas izaicinājumi

Kā liecina aptauja, šīs neskaidrības un spiedienu īpaši pastiprina pašreizējie patvēruma un migrācijas politikas noteikumi. Jaunākās izmaiņas ietver ģimeņu atkalapvienošanās apturēšanu tiem, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, un atvieglotas naturalizācijas izbeigšanu. Šie politiskie pamatnosacījumi veicina to, ka migranti tiek pakļauti paaugstinātam spiedienam un ir iestrēguši nedrošos darba apstākļos, baidoties no iespējamiem trūkumiem attiecībā uz uzturēšanās tiesībām.

Lielākie šķēršļi veiksmīgai integrācijai tika izvirzīti arī konsultantu vidū. Tie cita starpā ietver:

• Aktuelle gesellschaftliche und politische Stimmung (75 Prozent)
• Aussetzung des Familiennachzugs (70 Prozent)
• Lange Verfahrensdauern (63 Prozent)
• Verzögerter Zugang zum Arbeitsmarkt (60 Prozent)
• Einschränkungen bei Integrations- und Sprachkursen (69 Prozent)
• Fehlende Kita- und Schulplätze (52 Prozent)
• Wohnraumerfordernisse (59 Prozent)

Tāpēc konsultatīvie speciālisti aicina īstenot integrācijai labvēlīgu un sociāli drošu politiku, lai veicinātu visu cilvēku iesaistīšanos un līdzdalību. Attiecībā uz integrāciju svarīga loma ir arī federālajai programmai “Sociālā kohēzija” (BGZ). Kā norāda BAMF, šīs programmas mērķis ir atbalstīt projektus, kas rada sociālos kontaktus un spēcīgu piederības sajūtu. Tam var būt pozitīva ietekme, jo īpaši uzņēmumos: uzlabojas darbinieku sociālās prasmes, un darba atmosfēra gūst labumu no plašākas starpkultūru sadarbības.

Psiholoģiskais stress un atbalsts

Izšķiroša problēma ir arī psiholoģiskais stress migrantu vidū. Saskaņā ar pētījumu, divas trešdaļas no visiem bēgļiem Vācijā cieš no garīgām slimībām. Tādiem cilvēkiem kā Akono, jauns bēglis no Nigērijas, šie spriedzi izpaužas kā sociālā izolācija un depresija. Akono dzīvo bēgļu iestādē un savā situācijā jūtas bezspēcīgs, vienlaikus ciešot no ģimenes spiediena, kas liek viņam atgriezties vecajās mājās.

Tāpēc ir būtiski uzlabot migrantu psihosociālo aprūpi Vācijā. Starpkultūru ziņā kompetenti terapeiti un atbalsta organizācijas ir ļoti svarīgas, lai cilvēkiem būtu vieglāk iejusties jaunajā sabiedrībā. Informācija par to ir pieejama vietējās integrācijas vai ārzemnieku padomēs, kā arī migrācijas konsultāciju centros.

Kopumā jāatzīmē, ka izaicinājumi migrācijas un integrācijas jomā ir dažādi. Vēl jo svarīgāk ir, lai politika un sabiedrība kopīgi rastu risinājumus, kas atbilst visu iesaistīto personu vajadzībām un nodrošina reālu līdzdalību.