Daudzpusība krīzes situācijā: Vācijas loma globālajās pārmaiņās!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vācija paļaujas uz daudzpusību kā galveno ārpolitikas maksimu, lai miermīlīgi risinātu globālās problēmas.

Deutschland setzt auf Multilateralismus als zentrale Maxime der Außenpolitik, um globale Herausforderungen friedlich zu lösen.
Vācija paļaujas uz daudzpusību kā galveno ārpolitikas maksimu, lai miermīlīgi risinātu globālās problēmas.

Daudzpusība krīzes situācijā: Vācijas loma globālajās pārmaiņās!

Daudzpusība nav tukšs sauklis Vācijas ārpolitikā, bet gan fundamentāla stratēģija, kas iestājas par mieru un stabilitāti visā pasaulē. Vācija uzskata, ka šī starptautiskās sadarbības forma ir sistēma, kas attiecas uz visām valstīm un kuras mērķis ir kopīgi pārvarēt globālās problēmas un novērst tādas katastrofas kā Otrais pasaules karš. Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) šajā jomā ir galvenā loma, darbojoties kā starptautisko vērtību un normu sargātāja, kā apraksta deutschland.de.

Taču pasaulē, kas ir pilna ar krīzēm, sākot no konfliktiem Tuvajos Austrumos līdz Ukrainai un beidzot ar tādiem aktuāliem jautājumiem kā klimata pārmaiņas un sugu izzušana, daudzpusība ir nokļuvusi zem spiediena. ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērress pauda bažas par šo notikumu, uzsverot, ka tiek grautas universālās vērtības un tiek apšaubīti demokrātijas principi. Arī Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss ir kritisks par situāciju un brīdina, ka mūsu liberālā starptautiskā sistēma, kuras pamatā ir kopīga risinājumu meklēšana, ir apdraudēta. Tas atspoguļojas ne tikai grūtībās izstrādāt jaunas starptautiskas normas, bet arī valstu, piemēram, ASV, izstāšanos no klimata nolīguma, kā zeitschrift-vereinte-nationen.de

Daudzpusības izaicinājums

Problēmas, ar kurām saskaras daudzpusība, ir dažādas. No vienas puses, uz starptautisko kārtību tiek izdarīts spiediens, jo īpaši no ASV puses. No otras puses, ir tādas valstis kā Ķīna un Krievija, kas atbalsta daudzpusību un iebilst pret esošajām normām un vērtībām. Šī spriedze ietekmē ne tikai principus, kas ir sistēmas pamatā, bet arī veidu, kā tiek koordinēta valstu politika. Kā norādīts [swp-berlin.org] analīzē (https://www.swp-berlin.org/10.18449/2020A11/), daudzpusība vai pat minilateralisms, kurā tikai neliela valstu grupa sadarbojas starptautiski, varētu būt atbilde uz pašreizējiem izaicinājumiem.

Tomēr efektīvai daudzpusībai ir nepieciešama patiesa vēlme panākt kompromisu un spēja darboties kopā. Vācijas ārpolitikai šeit ir aksiomātiska nozīme, kas jūtama arī ES ārpolitikā un drošības politikā. Vācijas un Francijas 2019. gada septembrī aizsāktās “Alianses par daudzpusību” mērķis ir stiprināt starptautisko kārtību.

Nākotnes perspektīvas

Daudzpusības nākotne joprojām ir neskaidra, taču pastāv vienprātība: ir nepieciešams pārdomāt. 2020. gada ANO jubilejas samits varētu sniegt iespēju ne tikai noteikt jaunas normas, bet arī atgriezt daudzpusīgumu uz stabila pamata. Vācu pieeja nedarīt to vienatnē un uzsvērt kopīgu stratēģiju ar Eiropas un starptautiskajiem partneriem būs izšķiroša, lai gūtu panākumus ilgtermiņā.

Pasaulē, kurā valstis arvien vairāk uzstāj uz nacionālajām interesēm, politiķiem ir jāveic gudri formulēta savu un savu partneru un oponentu ievainojamību analīze. Svarīgāka kļūs arī pārliecināšana, lai stiprinātu savu un sabiedroto varas bāzi. Daudzpusība joprojām ir ne tikai Vācijas ārpolitikas stūrakmens, bet arī būtiska koncepcija mierīgai un uz sadarbību balstītai līdzāspastāvēšanai globālā līmenī.