NATO samits: strīds par aizsardzības izdevumiem-pieciem procentiem redzamā vietā?

NATO samits: strīds par aizsardzības izdevumiem-pieciem procentiem redzamā vietā?

Brüssel, Belgien - 2025. gada 5. jūnijā NATO aizsardzības ministri Briselē tiekas, lai veiktu izšķirošus gatavošanos visaptverošai jaunināšanas programmai, lai nodrošinātu austrumu robežu. Sarunu mērķis ir noteikt īstenojamus kopīgus mērķus militāriem jauninājumiem, kas jāpieņem gaidāmajā NATO samitā Hāgā. NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte uzsver NATO spēku kā visspēcīgāko aizsardzības aliansi un salīdzina ar Romas impēriju, bet atstāj šīs impērijas sabrukumu.

Sanāksmes galvenā tēma ir diskusija par iespējamu aizsardzības izdevumu pieaugumu līdz pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis pieprasījums bija skaļš Donalda Trumpa ietekmē, kurš jau lūdza NATO valstis savā pirmajā termiņā sasniegt divu procentu mērķi. Pēdējos gados ir palielinājies spiediens palielināt izdevumus Eiropas valstīs, jo īpaši karā Ukrainā.

Diskusija par aizsardzības izdevumiem un Trumpa ietekmi

Kaut arī dažas NATO valstis jau iegulda ievērojamas summas aizsardzības polandē, tērējot 4,12 procentus un Igauniju 3,43 procentus no viņu IKP, Amerikas Savienotās Valstis iegulda 3,38 procentus-vācu valodā pašlaik ir 2,12 procenti. Šie skaitļi ir divu procentu mērķa rezultāts 2014. gadā Velsā un 2023. gadā Lietuvā, ko daudzas dalībvalstis vēl nav pastāvīgi plānojušas. Daži Eiropas NATO partneri, piemēram, Čehijas premjerministrs Fiala, ir atvērti palielināšanai līdz trim procentiem.

Trumpa pašreizējais pieprasījums palielināt izdevumus līdz pieciem procentiem, bet saskaras ar pretošanos Vācijā, kur federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss prilizē vēl vienu diskusiju par nepieciešamo. Viņš uzsver, ka priekšplānā vajadzētu būt konkrētām militārām prasmēm, piemēram, modernām ieroču sistēmām un aizsardzībai pret gaisu.

izaicinājumi un finansiālā ietekme

Trumpa pieprasījuma īstenošanai būtu liela ietekme uz Vācijas federālo budžetu. Saskaņā ar aplēsēm Vācijai būs jānodrošina aizsardzības izdevumi nākotnes IKP 4 400 miljardu eiro apmērā, kas pārsniedz 200 miljardus eiro. Tomēr plānotais aizsardzības budžets par 2025. gadu pašlaik ir tikai 53,3 miljardi eiro, un kopējie izdevumi pašlaik ir aptuveni 90,6 miljardi eiro.

Lai atdzīvinātu diskusiju, ir svarīgi, lai arī Eiropas valstis stiprinātu savas aizsardzības prasmes neatkarīgi no Amerikas Savienotajām Valstīm. NATO mugurkauls ir viņu dalībvalstu neatkarīgi lēmumi par aizsardzības izdevumiem, taču daži cenšas labāk koordinēt, lai palielinātu efektivitāti. Drošības eksperts Ulrihs Küns brīdina saprātīgi izmantot līdzekļus, it īpaši ņemot vērā to ieroču sistēmu iegādes sarežģītību, kas var arī radīt neskaidrības no ASV politikas.

Diskusija par NATO izdevumu pieaugumu joprojām ir intensīva un sarežģīta, it īpaši mainīgo ģeopolitisko draudu kontekstā Eiropā. Mērķis ir, ka dalībvalstis rīkojas stratēģiski un stiprina savu aizsardzību, lai būtu atkarīgs no pašreizējiem izaicinājumiem.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par pašreizējo NATO izdevumu un iespējamo seku situāciju, mēs atsaucamies uz ziņojumiem par tagesschau . "https://www.zdfheute.de/politik/trump-nato-teidigung-gangung-fuenf-probe-100.html"> zdf un .