Krievijas krīze: Vācijas pilsoņiem vajadzētu radīt ārkārtas krājumus!
Krievijas krīze: Vācijas pilsoņiem vajadzētu radīt ārkārtas krājumus!
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko spriedzi starp Krieviju un NATO, Vācija uzlabo tās aizsardzību pret katastrofām. Visi krievu uzbrukumi tiek uzskatīti par nopietniem draudiem, tāpēc pilsoņiem tiek lūgts radīt krājumus. Saskaņā ar fru.de plāno federālo biroju un izšķīries no amatpersonām (brack), šelci. Tuneļi, ārkārtas situācijai izmantojiet metro stacijas un pazemes automašīnu parkus. Viceprezidents René Funk brīdina par iespējamu uzbrukumu NATO apgabaliem līdz 2029. gadam un aicina iedzīvotājus sagatavoties gaidāmiem draudiem.Ukrainas konflikts, kas turpinās, palielina bailes. Slepenā informācija norāda, ka Krievija pārbauda agresijas plānus pret NATO. Krievijas bruņoto spēku uzlabošana, ko atbalsta tādas valstis kā Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna, ir papildu risks. NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte ziņoja par Krievijas plāniem par 200 Iskander raķešu un 1500 bruņu transportlīdzekļu ražošanu līdz 2025. gadam.
Brīdinājuma gatavības palielināšanās
Brīdinājumi par krievu uzbrukuma briesmām ir pamatoti ar jauniem situācijas novērtējumiem, ko novērtē Eiropas izlūkdienesti, tostarp Federālais izlūkošanas dienests (BND) un Bundeswehr. Ģenerālinspektors Karstens Breuers komentēja ARD sarunu šovu un uzsvēra, ka pamiers Ukrainā Eiropā automātiski nesniedz mieru, kā ziņots, kā Baltijas valstis tiek uzskatītas par īpaši apdraudētām. Saskaņā ar Lietuvas vietējā izlūkošanas dienesta VSD informāciju Krievija, neskatoties uz turpmākajām sankcijām, varētu sākt ierobežotas militāras darbības pret NATO valstīm. BND prezidents Bruno Kahls brīdina, ka Krievija varētu pārbaudīt alianses lietu. Viņš apraksta pašreizējo situāciju kā "sistēmas konfliktu" ar rietumiem, kamēr militārie spēki tiek modernizēti ar militāriem izdevumiem aptuveni 120 miljardu eiro, kas tiks aprēķināti līdz 2025. gadam
Lai piedāvātu pilsoņu drošību, BKK nākamajos mēnešos plāno publicēt ārkārtas situāciju ceļvedi. ES iesaka ārkārtas krājumus trīs dienas, savukārt Vācija iesaka desmit dienu periodu. Ūdens, izturīgi pārtikas produkti, kā arī komunikācija un gaismas avoti ir labi sagatavoti katastrofas gadījumā. Tomēr sagatavošanās darbi jāveic bez panikas, un iedzīvotāji jāinformē par briesmām. Pašlaik tūlītējs uzbrukums NATO dalībvalstīm ir maz ticams, taču eksperti lēš, ka tas varētu mainīties piecu līdz astoņu gadu laikā. Kremlis arvien vairāk redz Vāciju kā pretinieku, kas izraisa papildu spriedzi. Drošības eksperti brīdina, ka Krievija, neraugoties uz militārām neveiksmēm Ukrainā, var turpināt kompensēt lielus zaudējumus un stratēģiski strādāt pie iespējamā konflikta ar NATO, kā deutslandfunk >
Galu galā Bundeswehr ne tikai kļūst arvien aktīvāks, bet arī aizsardzībā. Tēvzemes aizsardzības pulkiem ārkārtas situācijā vajadzētu aizsargāt infrastruktūru un iedzīvotājus. Ģenerālleitnants Andrē Bodemans apskata iespējamās agresijas formas pret Vāciju, ieskaitot kiberuzbrukumus un dezinformāciju. Sagatavošanās ārkārtas situācijai
| Details | |
|---|---|
| Ort | Baltikum, Europa |
| Quellen | |