Satraucoši skaitļi: 8300 jauniešu Saksijā-Anhaltē bez darba!
Uzziniet vairāk par pašreizējo jauniešu bezdarbu Saksijā-Anhaltē 2025. gada 12. augustā un tā ietekmi uz jauniešu nākotni.

Satraucoši skaitļi: 8300 jauniešu Saksijā-Anhaltē bez darba!
Šodien mēs atklājam svarīgu tēmu, kas skar jauniešus un nākamos kvalificētos darbiniekus: jauniešu bezdarbu Vācijā. Saksijā-Anhaltē aptuveni 8300 jauniešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem pašlaik ir bez darba. Reportāža no Dubistalles rāda. Lai gan tas ir par 1000 mazāk nekā pirms desmit gadiem, situācija joprojām ir satraucoša, īpaši ņemot vērā to, ka bezdarbnieku jauniešu bez profesionālās kvalifikācijas īpatsvars ir pieaudzis no 50% līdz 78%.
Aplūkojot Nodarbinātības aģentūras publicēto statistiku, atklājas, ka 2024. gada decembrī Rietumvācijā bija 193 600 jauniešu bez darba, bet Austrumvācija ziņoja par 59 300. Īpaši satraucoši: 76% bezdarbnieku Rietumvācijā un 80% Austrumvācijā nebija ieguvuši arodizglītību. Darba tirgus un profesiju pētījumu institūts (IAB) rāda.
Profesionālās apmācības izaicinājumi
Pašreizējie skaitļi skaidri parāda, ka izaicinājums ir ne tikai jaunu apmācības vietu radīšanā, bet arī studentu karjeras orientācijā. 2024. gadā reģistrēto apmācību vietu skaits pieauga līdz aptuveni 13 000, savukārt pretendentu skaits uz šīm vietām pēdējo desmit gadu laikā samazinājies par 32%. Darba ministre Petra Grimma-Benne skaidri norāda, cik svarīgi ir, lai jaunieši jau agrīnā stadijā saskartos ar profesionālās izglītības tēmu.
Vēl viens aspekts ir tas, ka 2000 no 2200 bezdarbniekiem ārvalstu jauniešiem nav kvalifikācijas. Šeit tiek īstenota apmācības iniciatīva, kas īpaši paredzēta migrantu jauniešiem, lai nodrošinātu nākamās paaudzes kvalificētus darbiniekus. Iniciatīva “Zukunftsstarter” un valsts karjeras ievirzes programma “BRAFO”, kas katru gadu atbalsta ap 11 000 studentu, liecina, ka pastāv dažādas pieejas, kā pretoties šai tendencei.
Reģionālās atšķirības un to sekas
Reģionālā situācija ir vēl viens aspekts, ko nevar ignorēt. Austrumvācijā uzņēmumu piedāvāto apmācību vietu skaits no 2012. gada līdz 2023. gadam ir krasi samazinājies. Ja agrāk uz katriem 100 skolas beigušajiem bija 80 mācekļa vietas, šodien to ir tikai 63. Taču Rietumos šis rādītājs ir pieaudzis no 61 līdz 100 līdz 75 pret 100, kas liecina par pozitīvu tendenci. Tomēr jauniešu bezdarba līmenis Austrumvācijā liecina par bažām par jauniešu nākotni. Kopš 2010. gada iespējas atrast darbu bez grāda ir krasi samazinājušās.
Kā liecina pētījumi un ziņojumi, jaunieši bez profesionālās kvalifikācijas ir pakļauti spiedienam ne tikai darba tirgū, bet arī personīgās attīstības ziņā. Cīņu pret jauniešu bezdarbu būtiski ir nodot vispārējās izglītības sistēmas rokās, uzsver IAB pētnieks Holgers Seiberts.
Rezumējot, var teikt, ka vajadzību pēc kvalificētiem speciālistiem var apmierināt tikai ar visaptverošu stratēģiju profesionālajā apmācībā un individuālu atbalstu jauniešiem. Atliek cerēt, ka iniciatīvām un programmām būs ietekme un neviens jaunietis netiks zaudēts perspektīvu trūkuma dēļ.