Intel iemet miskastē 30 miljardus eiro: Magdeburgas sapnis par mikroshēmu sabruka!

Intel iemet miskastē 30 miljardus eiro: Magdeburgas sapnis par mikroshēmu sabruka!

Laikā, kad Eiropa izmisīgi vēlas nostiprināt savas pozīcijas globālajā pusvadītāju ražošanā, Intel izstāšanās no Magdeburgas raida sāpīgu signālu. Tehnoloģiju grupa ir atteikusies no plāniem būvēt jaunu pusvadītāju rūpnīcu Saksijā-Anhaltē. Bija plānotas investīcijas aptuveni 30 miljardu eiro apmērā, kas ne tikai uzplauktu reģionu, bet arī radītu ap 3000 darbavietu. Lēmums nenāca no zila gaisa: Intel pēdējā laikā cīnās ar milzīgiem zaudējumiem, kas liek apšaubīt visa projekta nākotni. Intel izpilddirektors Lip-Bu Tan iepriekšējos ieguldījumus raksturoja kā "nepārdomātus un pārmērīgus", kas ir rūgta tablete, ko norīt gan darbaspēkam, gan reģionam. Jūs ievērojat šajā brīdī ka cerība izveidot Vāciju kā inovāciju vietu pusvadītāju nozarē ir cietusi nopietnu neveiksmi.

Atbilstoši atlaistā bijušā federālā ekonomikas ministra Roberta Habeka garam, kurš projektu raksturoja kā izšķirošu Vācijas tehnoloģiskajai nākotnei, šis notikumu pavērsiens ir īpaši traģisks. Federālā valdība bija apsolījusi valsts palīdzību 9,9 miljardu eiro apmērā, lai padarītu vietu pievilcīgāku. Taču, neskatoties uz šiem centieniem, jautājums par Vācijas industriālās politikas efektivitāti paliek neatbildēts. Eksperti brīdina, ka šī neveiksme ietekmē ne tikai vietējo Magdeburgas ekonomiku, bet arī rada spiedienu uz visu Eiropas pusvadītāju ainavu. Tagesschau ziņo ka Intel lēmums met ēnu arī uz citu uzņēmumu, piemēram, FMC, jau plānotajiem projektiem.

Ekonomiskā ietekme uz reģionu

Ziņojums jau ir izraisījis spēcīgas reakcijas politikā. Premjerministrs Reiners Haselofs dienu raksturoja kā "sāpīgu Saksijai-Anhaltei" un uzsvēra, ka šis lēmums nav laba ziņa Eiropai. Arī valsts ekonomikas ministrs Svens Šulce sacīja, ka lēmums nav bijis pārsteigums un atsaucās uz Intel iekšējiem izaicinājumiem un vispārējo ekonomisko situāciju ASV. Jāskatās arī, kā Magdeburgas pilsēta reaģēs uz izstāšanos, jo jau tiek plānotas diskusijas par telpu atpirkšanu.

Kamēr Intel atsauc savas saistības, joprojām ir ieskats par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras pusvadītāju nozare. Eiropas tirgus daļa pusvadītāju ražošanā, kas kādreiz bija 21%, tagad ir tikai aptuveni 8%. Tas parāda, cik svarīgi ir ieguldīt mikroelektronikā, lai stiprinātu savu konkurētspēju. Federālā Ekonomikas ministrija uzsver ka digitālā un zaļā transformācija jo īpaši ir atkarīga no stabila pusvadītāju tirgus.

Ieskats pusvadītāju nozares nākotnē

Ar jaunoEiropas čipsu likums, kura mērķis ir stiprināt Eiropas konkurētspēju pusvadītāju tirgū, piedāvā lieliskas iespējas, inovatīviem projektiem ieviešot arī tādus palīdzības instrumentus kā IPCEI. Neskatoties uz to, nozarei ir jāatrod ilgtspējīgi risinājumi ne tikai, lai pasargātu sevi no ģeopolitiskās spriedzes, bet arī lai saglabātu savu aktualitāti tehnoloģiju pasaulē. Ar Intel lēmumu atkal kļūst skaidrs spiediens samazināt atkarību no Āzijas piegādātājiem.

Laikā, kad galvenā uzmanība tiek pievērsta jaunajām komunikāciju tehnoloģijām un klimata aizsardzībai, paliek jautājums, kas notiks tālāk. Vietējiem politiķiem un biznesa pārstāvjiem tagad ir kaut kas jāizdomā, lai izstrādātu alternatīvas attīstības perspektīvas un nodrošinātu, ka Saksija-Anhalte neatpaliek vēl vairāk. Izejas atrašana no šīs krīzes būs ļoti svarīga ekonomikas atveseļošanai un darbavietu nodrošināšanai reģionā.