Suche
Mein Konto
Austrumvācijas lauksaimnieki nemieros: ES samazinājumi apdraud lauksaimniecību!
Zemnieki Austrumvācijā kritizē ES plānus samazināt lauksaimniecības subsīdijas. 20% finansējuma samazinājums apdraud lauksaimniecību un nodrošinātību ar pārtiku.
Austrumvācijas lauksaimnieki nemieros: ES samazinājumi apdraud lauksaimniecību!
Pēdējās dienās Austrumvācijas zemnieku prātus ir saviļņojušas asas debates par gaidāmajām izmaiņām ES lauksaimniecības politikā. Īpaši skarti ir Saksijas, Saksijas-Anhaltes un Tīringenes reģioni, kur lauksaimnieku pārstāvji asi kritizē plānotos lauksaimniecības subsīdiju samazinājumus. MDR ziņojumi ka ES plāno samazināt finanšu resursus par 20 procentiem līdz kopumā 300 miljardiem eiro. Saksijas lauksaimniecības ministrs Svens Šulce šos reformu plānus vērtē kā radikālu pārstrukturēšanu uz lauksaimnieku rēķina.
Lauksaimnieku bažas nav nepamatotas. Saksijas lauksaimnieku asociācijas viceprezidents Tomass Tīls šos plānus raksturo kā "pļauku sejā" strādīgiem lauksaimniekiem, kuri ar pūlēm izveidoja savu biznesu pēc Vācijas apvienošanās. "Tagad mūsu finansējums tiek pārtraukts, un tas mūs ļoti uztrauc," skaidro Thiele. Arī Saksijas-Anhaltes lauksaimnieku asociācijas viceprezidents Svens Borherts kritizē ES Komisijas patvaļīgos vajadzību kritērijus un, iespējams, aicina izstrādāt saprotamākus noteikumus.
Pretrunīgi signāli no Briseles
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānotās finanšu shēmas ietvaros no 2028. gada lauksaimniekiem paredzētie līdzekļi ir jāsamazina par 20 procentiem, neskatoties uz kopējo budžetu 700 miljardu eiro apmērā. Ziņo BR.de Pēc iekšējās informācijas, īpaši varētu tikt ietekmēti tiešmaksājumi, kas ir izšķiroši daudzu uzņēmumu pastāvēšanai. Federālais lauksaimniecības ministrs Aloizs Rainers pauda optimismu par finanšu plāniem, taču uzsvēra arī brīdinājumu par šādu samazinājumu negatīvajām sekām. "Tā ir pastāvīga braukšana uz priekšu un atpakaļ," saka Rainers.
Pašreizējie 6 miljardi eiro, ko Vācijas lauksaimnieki ik gadu saņem no Briseles, jau ir saistīti ar daudziem nosacījumiem. Pēdējos gados arvien vairāk tiek samazināta platības piemaksa ap 150 eiro par hektāru, un šobrīd vides biedrības aicina finansējumu ciešāk saistīt ar ekoloģiskajiem apstākļiem. "Mums ir jārezervē platības piemaksa lauksaimniekiem, kuriem tas ir nepieciešams, un jāievieš augšējās robežas lielajām saimniecībām," pieprasa Bavārijas lauksaimnieku asociācijas reģionālā zemniece Kristīne Singere.
Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne
ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP), kas pastāv kopš 1962. gada, mērķis ir atbalstīt lauksaimniecību un nodrošināt pārtikas piegādi. Tai būtu ne tikai jāveicina produktivitāte, bet arī jāsaglabā lauku apvidi un darbavietas lauksaimniecībā. Nākamā KLP reforma, ko ES veiks labi koordinēti, dalībvalstīm dos lielāku brīvību izmantot līdzekļus. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, ko pārvalda KLP, piedāvā dažādas atbalsta iespējas lauksaimniekiem ar tiešmaksājumiem un tirgus pasākumiem.
Šīs norises ne tikai rada jautājumus par lauksaimnieku finansiālo nākotni, bet arī rada līdzvērtīgu konkurences apstākļu risku starp dalībvalstīm, jo īpaši, ja tiek izskatīti dažādi valsts plāni. Tāpēc Tīringenes lauksaimnieku asociācija aicina atgriezties pie pašreizējās sistēmas, lai novērstu pastāvošo nenoteiktību.
Kopumā situācija saglabāsies aizraujoša. Sīkāka informācija par KLP reformu tiks publicēta septembrī, un atliek gaidīt, kā lauksaimnieki cīnīsies par savu eksistenci. Skaidrs: diskusija nebūt nav beigusies, un laba roka šīs tēmas risināšanā ir būtiska.