Austrumvācijas lauksaimnieki satricinājumā: ES samazinājumi apdraud lauksaimniecību!

Austrumvācijas lauksaimnieki satricinājumā: ES samazinājumi apdraud lauksaimniecību!

Saalekreis, Deutschland - Pēdējo dienu laikā karstas debates par gaidāmajām izmaiņām ES lauksaimniecības politikā ir satraukusi lauksaimnieku prātus Austrumvācijā. Īpaši ietekmē Saksijas, Saksijas-Anhalta un Thuringia reģioni, kur lauksaimnieku pārstāvji asi kritizē plānotos lauksaimniecības subsīdiju samazinājumus. mdr , ka Eu nodrošina samazinājumu no 20 procentiem uz kopējo summu. Saksijas lauksaimniecības ministrs Svens Šulze uzskata šos reformu plānus par radikālu atjaunošanu uz lauksaimnieku rēķina.

Lauksaimnieku bažas nav nepamatotas. Saksijas lauksaimnieku asociācijas viceprezidents Tomass Thiele plānus raksturo kā "iesprūdumu sejā" smagi strādājošajiem lauksaimniekiem, kuri darbietilpīgi ir izveidojuši savu biznesu saskaņā ar Vācijas vienotību. "Tagad finansējums tiks atcelts, un tas ir ļoti noraizējies," skaidro Tīle. Saksijas-Anhalta lauksaimnieku asociācijas Svens Borčerts viceprezidents kritizē arī ES komisijas patvaļīgus kritērijus par vajadzību un, iespējams, būs nepieciešami vairāk izpratnes noteikumu.

pretrunīgi signāli no Briseles

Kā daļa no plānotā finanšu regulējuma kopējai lauksaimniecības politikai (GAP) no 2028. gada, līdzekļi lauksaimniekiem jāsamazina par 20 procentiem, neskatoties uz kopējo budžetu 700 miljardu eiro. br.de ziņo, ka daudzos uzņēmumos var tikt ietekmēti tie tiešie maksājumi, kas ir īpaši svarīgi, lai būtu īpaši svarīgi eksistencei. Federālais lauksaimniecības ministrs Alois Rainers pauda optimismu par finanšu plāniem, bet arī uzsvēra brīdinājumu par šādu samazinājumu negatīvām sekām. "Tas ir pastāvīgs turp un atpakaļ," saka Rainers.

ES kopīgā lauksaimniecības politika (GAP), kas pastāv kopš 1962. gada, cenšas atbalstīt lauksaimniecību un nodrošināt pārtikas piegādi. Tam vajadzētu ne tikai veicināt produktivitāti, bet arī saņemt lauksaimniecību lauku apvidus un darbu. Nākamā plaisas reforma, kuru ES labi koordinē, paredz, ka dalībvalstīm tiek piešķirta lielāka manevra brīvība, izmantojot līdzekļus. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem , kuru spraugas pārvalda, lauksaimniekiem tiek piedāvātas dažādas atbalsta iespējas, izmantojot tiešos maksājumus un tirgus pasākumus.

Šīs norises ne tikai rada jautājumus par lauksaimnieku finansiālo nākotni, bet arī rada nevienlīdzīgu konkurences apstākļu risku starp dalībvalstīm, it īpaši, ja rodas dažādi nacionālie plāni. Tāpēc Thuringian lauksaimnieku asociācija prasa atgriezties pašreizējā sistēmā, lai novērstu esošo nenoteiktību.

Kopumā situācija paliks aizraujoša. Sīkāka informācija par plaisu reformu ir jāpublicē septembrī, un joprojām ir jāredz, kā lauksaimnieki cīnīsies par savu eksistenci. Kas ir skaidrs: diskusija nebūt nav beigusies, un ir ļoti svarīgi rīkoties ar šo tēmu.