Priekā Stendalā: sertifikāti migrantu studentiem, neskatoties uz izaicinājumiem!

Priekā Stendalā: sertifikāti migrantu studentiem, neskatoties uz izaicinājumiem!

2025. gada 25. jūnijā Stendāles “Vladimira Komarova” vidusskolā atkal bija tāda reize: ap 40 desmito klašu skolēni saņēma sertifikātus, kas ir svarīgs brīdis viņu izglītības ceļā. Skolas direktore Kristiāna Bloha uzsvēra, cik grūts bija šis ceļojums, īpaši skolēniem, kuri ieradās skolā korona pandēmijas laikā. Problēmas nevar novērtēt par zemu, jo liela daļa no 320 skolēniem ir migrantu izcelsmes un skola pārstāv 32 valstis.

No absolventiem 12 ieguva paplašināto vidusskolas kvalifikāciju un 27 ieguva vidusskolas kvalifikāciju. Īpaši ievērības cienīgi ir individuālie sasniegumi: Olha Konovaļenko, kurš 2022. gadā ieradās no Ukrainas, pārsteidza ar vidējo atzīmi 1,2. Soraya Khalili Vahed, kuras ģimene nāk no Irānas, sasniedza labāko vidējo rādītāju ar 1,0. Elnazs Hašimi, kurš imigrēja no Afganistānas 2014. gadā, Hamburgā plāno sākt mācības par medmāsu.

Kultūras daudzveidība un izaicinājumi

Lielajam migrantu izcelsmes skolēnu skaitam ir iemesli, kas galvenokārt saistāmi ar ukraiņu ģimeņu pieplūdumu kopš 2022. gada. Ievērojami pieaudzis migrantu īpatsvars, kas izskaidro arī starptautiskās klases ieviešanu skolā 2000. gadā. Šobrīd tajā tiek aprūpēts 21 bērns. Šī multikulturālā vide ir bagātinoša, taču tajā ir arī izaicinājumi, jo īpaši, ja ņem vērā, ka izglītības panākumi Vācijā bieži ir atkarīgi no migrācijas statusa. Kā skaidro bpb.de, studenti ar imigrācijas anamnēzi bieži tiek uzskatīti par izglītības ziņā nelabvēlīgiem.

Pastāv atšķirības piekļuvei vidusskolām, kas atšķiras atkarībā no paaudzes: 16,1% pirmās paaudzes apmeklē vidusskolu, bet otrajā paaudzē šis skaitlis jau ir 30,3%. Attiecībā uz 2.5. Paaudze tas ir pat 35,7%. Salīdzinājumam, klasesbiedru, kas nav imigranti, rādītājs ir 43,0%. 2018. gada PISA pētījums arī parāda, ka pastāv atšķirības lasīšanas prasmēs, kas var negatīvi ietekmēt skolas karjeru.

Būvniecības un mācību situācija

Neskatoties uz daudzveidību un pozitīvajām norisēm, skola saskaras ar izaicinājumiem. Renovācijas darbi, kas saistīti ar izmaksām 2,6 miljonu eiro apmērā, ievilkušies jau vairāk nekā divus gadus. Tagad dažiem skolēniem nodarbības notiek konteineros. Ar mācību nodrošinājumu tikai 59,4%, skola ir zem vidējā rādītāja valstī, un tas ir steidzami jāuzlabo. Pat ja skola ir pārstāvēta federālajā programmā “Start-Chances”, lai veidotu savu profilu, pastāv neskaidrība par tai pieejamajiem finanšu resursiem. Šādām programmām, ko finansē federālās un štatu valdības, kopumā desmit gadu laikā ir pieejami 20 miljardi eiro.

Kopumā tas liecina, ka “Vladimira Komarova” vidusskola ir gan nozīmīga iestāde migrantu bērnu integrācijai, gan vieta, kur var gūt panākumus izglītībā. Dažādības un izaicinājumu sajaukums padara skolotāju un skolas vadības darbu īpaši prasīgu, bet arī atalgojošu.