Burgu aizsardzība: Altmark cīnās ar sausumu un klimata pārmaiņām!

Burgu aizsardzība: Altmark cīnās ar sausumu un klimata pārmaiņām!

Stendal, Deutschland - Mūsdienu klimatā purvu aizsardzībai ir izšķiroša loma mūsu vidē. Mūra, šie bieži aizmirstie biotopi, ir ne tikai svarīga CO2 atmiņa, bet arī atkāpjas daudzām retām augu un dzīvnieku sugām. Kā ziņots MDR, purvu var iznīcināt tikai dažos desmitgadēs, kamēr to veidošana tiek iznīcināta. Vācijā Saksija-Anhalta ir viena no mūriem visbagātākajām federālajām valstīm, un, neskatoties uz visiem aizsargājošajiem pasākumiem, nav saudzēta no klimata izmaiņām, kas ir īpaši augsta purva saturs.

Sausums skāra purvus zaļajā joslā, kas bija bijušais iekšējais ventmana nāves sloksne šogad. Dieters Leupolds, zaļās joslas projekta vadītājs, apraksta negatīvo ietekmi uz šīm ekosistēmām. Pēc lietus tranšejas un strauti šajā aizsargājamajā apgabalā bieži atrodas zem ūdens, kas ietekmē purvu ūdens piegādi. Apakšējie ratiņi ir neticami jutīgi; Viņi audzē tikai vienu milimetru gadā, savukārt kūdras ieguvei progresē ar vairāk nekā vienu collu gadā.

klimata izmaiņas un purva

Mūra ir ne tikai oglekļa uzkrāšana, bet arī vērtīgu ieguldījumu bioloģiskajā daudzveidībā. Neskatoties uz to nozīmi, viņi vēsturiski tika uzskatīti par nelietotu atkritumu zemi un smagi iztukšoti. NABU norāda, ka neskarti purvu glabā trešo daļu no teritorijas oglekļa, kaut arī tie veido tikai 3% no zemes platības. Hektāra purvs var uzglabāt tik daudz oglekļa kā 100 gadus vecs mežs tajā pašā apgabalā.

Pašreizējā situācija ir redzama arī vietējās putnu populācijās. Šogad dažādi bridēji zaļajā joslā izmanto žāvēšanas vietas, lai meklētu pārtiku, savukārt tādas sugas kā Bekassine vai Kiebitzen tika noteiktas nepietiekamā skaitā. Tās ir tiešas sausuma sekas pavasarī, kas negatīvi ietekmē mājas savvaļas dzīvniekus. Biotopu zaudēšana kūdras griezumu dēļ un ar to saistītā klimata postošā CO2 emisija ir satraucoša, jo aptuveni 44 miljoni tonnu CO2 ekvivalentu katru gadu tiek atbrīvoti no nosusinātiem purviem Vācijā.

Aizsardzības pasākumi un perspektīvas

Lai neitralizētu šo attīstību, pastāv dažādas purvu aizsardzības iniciatīvas. Saskaņā ar BFN, tādi pasākumi kā Nacionālā purva aizsardzības stratēģija un dabiskās klimata aizsardzības darbības programma tiek pilnā sparā. Tomēr šīm programmām ir nepieciešams atbalsts zemes lietotājiem, pašvaldībām un asociācijām, kā arī pietiekamiem finanšu resursiem no federālās valdības, štatiem un ES. Renaturācijas projektu panākumi lielā mērā ir atkarīgi no vietējo iedzīvotāju iekļaušanas, jo tikai kopā vērtīgo ekosistēmu var saglabāt kopā.

Nākotnes orientēts aspekts ir tik sauktā Paludi kultūra, kas ļauj ilgtspējīgi pārvaldīt atkārtotu sūnu augsni. Šis lietošanas veids varētu veicināt purvu atjaunošanu un reģiona ekonomisko veicināšanu.

Apkopoja ir skaidrs, ka purvu aizsardzībai un renaturēšanai ir liela nozīme ne tikai klimatā, bet arī bioloģiskajai daudzveidībai. Izaicinājumi ir lieliski, taču ar pareizo instrumentu un visu iesaistīto apņemšanos ir cerība uz mūsu purviem.