Veselības aprūpes sistēmas nākotne: Saksijai-Anhaltei ir vajadzīgi kvalificēti darbinieki!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Eksperti aicina līdz 2035. gadam Saksijā-Anhaltē izveidot modernu veselības sistēmu, lai reaģētu uz kvalificētu darbinieku trūkumu un iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Experten fordern bis 2035 ein modernes Gesundheitssystem für Sachsen-Anhalt, um auf Fachkräftemangel und Bevölkerungsrückgang zu reagieren.
Eksperti aicina līdz 2035. gadam Saksijā-Anhaltē izveidot modernu veselības sistēmu, lai reaģētu uz kvalificētu darbinieku trūkumu un iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Veselības aprūpes sistēmas nākotne: Saksijai-Anhaltei ir vajadzīgi kvalificēti darbinieki!

Veselības aprūpe Vācijā nemitīgi mainās, un izaicinājumi pieaug. Saksijas-Anhaltes "Techniker Krankenkasse" (TK) vadītāja Štefija Sutanta ir ieņēmusi skaidru pozīciju. Viņa aicina izveidot slimnīcu ainavu "Mērķis 2035", kas ietver ne tikai stacionāro aprūpi, bet visu veselības sistēmu. "Neatliekamā palīdzība ir jāgarantē tuvu mājām," saka Sukants, kurš arī norāda uz steidzamu papildu speciālistu nepieciešamību. Prognozes liecina par gaidāmo iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas varētu būtiski ietekmēt veselības aprūpes plānošanu.

Lai optimāli pārvarētu problēmas, svarīga kļūst starpnozaru plānošana. Tam būtu labāk jāintegrē ambulatorā un stacionārā aprūpe un jāiekļauj tādas tehnoloģijas kā telemedicīna un tālvadības ārsti. Šīs medicīnas inovācijas nākotnē varētu radīt modernu veselības aprūpes sistēmu, īpaši lauku reģionos. Skaļi Medicīnas asociācija Veselības aprūpes nozare Vācijā tagad ir viena no lielākajām un visstraujāk augošajām nozarēm, kas ir labs pamats turpmākai attīstībai.

Kvalificētu darbinieku trūkums veselības nozarē

Skaitļi runā paši par sevi: Vācija saskaras ar nopietnu kvalificētu darbinieku trūkumu. Pašlaik trūkst aptuveni 11 000 ārstu, un turpmākajos gados māsu darbinieku trūkums varētu pieaugt līdz satraucošiem 500 000. Tas, visticamāk, skars ne tikai stacionāro, bet arī ambulatoro aprūpi. Turklāt līdz 2035. gadam ievērojama daļa mediķu aizies pensijā, vēl vairāk saasinot situāciju. Lai to novērstu, steidzami nepieciešama jauna stratēģija.

Veselības izdevumi 2022. gadā pieauga līdz aptuveni 474 miljardiem eiro, kas atbilst 13,1% no Vācijas iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumam: 2010. gadā veselības izdevumi bija tikai 9,5% no IKP. Un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam veselības aprūpes tirgus pieaugs līdz vairāk nekā 600 miljardiem eiro. Tas uzsver nepieciešamību pēc ilgtspējīgas plānošanas veselības aprūpes nozarē.

Tehnoloģiskās inovācijas

Arī digitalizācijai ir galvenā loma. Paredzams, ka līdz 2025. gadam elektronisko pacientu reģistru (ePA) izmantošana būs plaši izplatīta, lai gan pašlaik tos izmanto mazāk nekā 2% iedzīvotāju. Telemedicīna jau ir spērusi lēcienu: 2023. gadā tika veikti vairāk nekā 5 miljoni video konsultāciju, bet 2019. gadā reģistrētas tikai 3000. Tas parāda digitālās medicīnas milzīgo potenciālu.

Veselības aprūpes nozare ir pārejas posmā. Slimnīcu ainava ir samazinājusies no 2400 slimnīcām 1991. gadā līdz aptuveni 1850 šobrīd, savukārt gultu ietilpība ir saglabājusies samērā stabila. Šīs norises rada jautājumus par to, kā varētu izskatīties nākotnes piegādes scenāriji un kā jēgpilni integrēt tehnoloģiskās iespējas.

Nākamie gadi būs izšķiroši, meklējot uz nākotni vērstus risinājumus un apmierinot pieaugošās prasības veselības aprūpē. Nepieciešamība pēc pārdomātas, daudzveidīgas pieejas ir skaidra. Labi koordinēta, moderna veselības aprūpes sistēma varētu būt atslēga labas medicīniskās aprūpes nodrošināšanai pat laukos.