Sīrieši Baucenā: integrācija caur kultūru un kulinārijas daudzveidību!

Sīrieši Baucenā: integrācija caur kultūru un kulinārijas daudzveidību!

Sīrijas bēgļu situācija Vācijā pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Kopš pilsoņu kara sākuma 2011. gadā Federatīvajā Republikā ir ieradies vairāk nekā 1 miljons sīriešu, daži no viņiem apmetušies tādās pilsētās kā Botzena, Ziemeļreina-Vestfālene. Aktuālā pasākuma “No Damaskas līdz Baucenei” mērķis bija ne tikai iepazīstināt ar Sīrijas kultūras iekšienē ārpus kara un bēgšanas, bet arī noskaidrot pārpratumus. Ziads al Eids, viens no organizatoriem, 2017. gadā ieradās Vācijā kā students un apraksta, kā, neskatoties uz aizspriedumiem un skeptiskām balsīm, viņam bija pozitīva pieredze Baucenā, savukārt ap 160 000 viņa tautiešu šobrīd ir naturalizējušies. Par to ziņoja MDR.

Pasākumā dalībnieki varēja baudīt dažādus Sīrijas gardumus, piemēram, zaatar plātsmaizes un desertus, kas palīdzēja vairot interesi par kultūras tiltu. Arī Ziada al Eida sieva Laila Nadžiba, kura sekoja 2019. gadā, ātri atrada arhitektes darbu. Uz pozitīvu integrāciju var atskatīties arī Mohamads Ata Vunšs, kurš 2015. gadā aizbēga uz Vāciju caur Balkāniem un aizvadīja interesantu ceļojumu. Viņš sāka strādāt kā strādnieks un tagad savā uzņēmumā pārvalda iepirkumus, loģistiku un sūtījumus, un tas ir veiksmes stāsts, kas daudziem dod cerību.

Integrācija un izaicinājumi

Sīrijas bēgļu integrācija Vācijas darba tirgū pēdējos gados ir uzņēmusi apgriezienus. 2024. gada jūnijā 224 940 sīriešu strādāja par sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas palielināja nodarbinātības līmeni līdz 31,9 procentiem darbspējīgā vecuma cilvēku. Šo panākumu stūrakmens ir arī ieguldījumi izglītībā un valodas atbalsts, kas steidzami jādara pieejams, lai vēl vairāk samazinātu integrācijas šķēršļus. Salīdzinājumam, daudzi cīnās ar tādiem šķēršļiem kā ilgstošas ​​patvēruma procedūras un grūtības atzīt viņu kvalifikāciju. To pierāda aptaujas rezultāti, saskaņā ar kuriem 24 procentiem sīriešu imigrantu nav skolas kvalifikācijas – šis skaitlis salīdzinājumā ar Vācijas iedzīvotāju skaitu ir tikai 4 procenti. bpb.

Lielajā attēlā redzams, ka sīrieši tagad veido trešo lielāko ārzemnieku grupu Vācijā aiz turkiem un ukraiņiem. Līdz 2023. gada beigām Vācijā dzīvoja aptuveni 712 000 sīriešu, kuri meklēja aizsardzību. Tie ir 22 procenti no visiem tiem, kas meklē aizsardzību Federatīvajā Republikā. Taču priekšstats, ka visi bēgļi vēlas atgriezties savā mītnes zemē, nemitīgi mainās. Daudzi ir apmetušies uz dzīvi Vācijā un redz pastāvīgu nākotni, liecina patvēruma migrācijas aptaujas.

Sīrijas bēgļu nākotne

Līdz ar Asada režīma krišanu 2024. gada decembrī radās jaunas diskusijas par Sīrijas migrantu atgriešanās iespējām. Federālais kanclers Olafs Šolcs uzsvēra, ka Vācijā tiek gaidīti labi integrēti un strādājoši cilvēki. Vienlaikus Vācijas Bundestāgs ir ieņēmis skaidru nostāju, ka saspringtās drošības situācijas dēļ nekādas deportācijas uz Sīriju nav iespējamas kopš 2012.gada.

Lai gan ir jāziņo par pozitīviem stāstiem, arī Sīrijas bēgļu tēlu joprojām raksturo izaicinājumi. Daudzas sievietes ir spiestas pamest savas dzimtās pilsētas naidīguma dēļ. Lielākā daļa Sīrijas bēgļu — aptuveni 94 procenti no tiem, kas ieradās līdz 2019. gadam – vēlas šeit dzīvot pastāvīgi. Federālā valdība ir sākusi arī brīvprātīgas aizbraukšanas programmu, kurā līdz 2025. gada februārim pirmo reizi ir atgriezušies 40 cilvēki, skaidro Mediendienst-integration.

Rezumējot, ir skaidrs, ka Vācijā esošie sīriešu bēgļi nepārtraukti integrējas sociālajā dzīvē un aug. Tomēr joprojām ir nepieciešama mobilizācija un atbalsts izglītības un integrācijas veidā, lai risinātu joprojām pastāvošās problēmas.