Klimata līme tiesā: spriedumi un sekas Kemnicai!

Klimata līme tiesā: spriedumi un sekas Kemnicai!

2025. gada 3. jūlijā Kemnicā tiesas priekšā bija jāstājas trim pretrunīgi vērtētās klimata grupas “Last Generation” dalībniekiem. Apsūdzība tika izvirzīta par piespiešanu pēc tam, kad aktīvisti 2023. gada jūlijā iestrēga Zwickauer Strasse, tādējādi būtiski apgrūtinot satiksmi. Akcija izraisīja lielas dusmas autovadītāju vidū un nebija pirmā grupējuma akcija, kas arvien biežāk tiek kritizēta par protesta metodēm. Apsūdzētie lēma pret viņiem piemērotajiem sodiem, kas galu galā noveda pie šīs tiesas sēdes, kurā tika pieņemti spriedumi.

Piespriestie sodi bija dažādi: Matiass Šimmihs saņēma 300 eiro naudas sodu, Alīnai Džojai Rihterei tika piespriests 240 eiro, savukārt Džuliānai Šmitei, kura jau agrāk tika notiesāta par krāsu uzbrukumu Deutsche Bank, bija jāmaksā 800 eiro. Viņai būs arī pienākums apmaksāt procedūras izmaksas. Tiesas sēde aktīvistiem deva iespēju iesniegt daudzus pierādījumus, tostarp aicināt klimata zinātniekus atbalstīt savu argumentu. Taču tiesa bija pacietīga un pieņēma lēmumu.

Aktīvisms un taisnīgums

Notikumi, kas saistīti ar “pēdējo paaudzi”, ir daļa no daudz lielākas tendences. Grupas aktīvistu mērķis ir ar pilsoniskās nepaklausības palīdzību pievērst uzmanību aktuālajiem klimata pārmaiņu jautājumiem. Šīs jaunās protesta formas sabiedrībā tiek uztvertas ļoti atšķirīgi; Lai gan daži tos uzskata par varonīgiem, advokāti bieži uzskata šīs darbības par noziedzīgiem nodarījumiem. Pētniecības projekti izpētīt, cik lielā mērā šādus klimata protestus var klasificēt kā likumīgus, neskatoties uz likuma pārkāpumiem.

Diskusijas uzmanības centrā ir arī nesenie spriedumi pret klimata aktīvistiem. 65 gadus vecam aktīvistam Berlīnē tika piespriests viena gada un desmit mēnešu cietumsods bez nosacīta atbrīvošanas. Viņš tika apsūdzēts par piespiešanu un pretošanos likumsargiem pēc dalības ceļu blokādē. Vēl viens piemērs par tiesu iestāžu stingro nostāju pret klimata aktīvistiem.

Debates par klimata aizsardzību

“Pēdējās paaudzes” rīcība rada arī fundamentālus jautājumus par protesta akciju tiesisko regulējumu un likumību. Nepieciešamība atkāpties no esošajiem likumiem, lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņu ietekmei, tiek uztverta gan atzinīgi, gan asi kritika. Atsevišķi aktīvisti uzskata, ka tiesu vara nav pietiekami gatava, lai tiktu galā ar jaunajām protesta formām un runā par “ienaidnieka krimināllikumu”. Šī diskusija ir svarīga, jo sabiedrība cīnās ar jautājumu par to, cik tālu var iet konstitucionālā stāvoklī, lai pievērstu uzmanību leģitīmām un steidzamām pārmaiņām.

Džuliāna Šmita ar savu stāstu un augstajiem sodiem nav tikai atsevišķs gadījums, bet ir simbols sabiedrības neviendabīgajai pieejai klimata aizsardzībai un ar to saistītajiem protestiem. Juridiskās sekas un juridiskie izaicinājumi ir nekas cits kā beigusies.