Miera lūgšana Drēzdenē: Jēzus pret vardarbību un politikas ļaunprātīgu izmantošanu!

Miera lūgšana Drēzdenē: Jēzus pret vardarbību un politikas ļaunprātīgu izmantošanu!

Nedēļas nogalē Drēzdenē-Lēbenē izcēlās konflikts, kas kārtējo reizi izraisīja viļņus pilsētā. Divi 18 gadus veci jaunieši tika ievainoti pēc tam, kad divi tunisieši viņiem uzbruka ar alus pudelēm. Policijas pārstāvis Marko Laske lika noprast, ka aizdomās turamie nav rīkojušies tik skarbi, kā sākotnēji tika aizdomas. "Nebija pierādījumu par caurduršanu ar saplēstām pudelēm," skaidroja Laske. Aizdomās turamie tika uz laiku arestēti, taču netika arestēti, jo nebija pietiekamu iemeslu to darīt. Incidenta fons paliek neskaidrs, un jau otrdienas vakaram labējā grupējums “Brīvā Saksija” ir pieteikusi demonstrāciju, kas vērsta pret noziedzīgiem ārzemniekiem.

Šajā kontekstā mācītāja Klaudija Kneplere no protestantu draudzes reaģēja un organizēja miera lūgšanu, lai nostātos pret vardarbību. "Tas ir liktenīgi, ja šādi konflikti tiek izmantoti politiski," sacīja Kneplers, bet aptuveni 30 ticīgo piedalījās dievkalpojumā un lūdza par mieru. Tajā pašā laikā vairāk nekā 500 cilvēku pulcējās uz brīvo sakšu demonstrāciju, kuras laikā notika skaļi strīdi ar aptuveni 40 kontrdemonstrantiem. Neskatoties uz karsto atmosfēru, situācija saglabājās nevardarbīga.

Demonstrācijas un labējo ekstrēmistu mobilizācija

Nesenie notikumi ir daļa no plašāka labējo ekstrēmistu darbības konteksta Vācijā. Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja datiem labējo ekstrēmistu vardarbības potenciāls ir pieaudzis līdz aptuveni 15 300 cilvēku. Šo attīstību nevar izslēgt, ņemot vērā notiekošo mobilizāciju un biežas galēji labējo demonstrācijas. 2024. gadā tika reģistrētas 360 labējo ekstrēmistu demonstrācijas, vēl vairāk polarizējot sociālo situāciju. Kopumā labējo ekstrēmistu vardarbības skaits pērn pieaudzis par 11,6%, kas rada bažas.

2025. gada aprīlī Drēzdenē notika nozīmīgs “miera gājiens”, kuru organizēja Markuss Fukss un kurā piedalījās vairāk nekā 3500 cilvēku. Tomēr pasākums nebija jāvērtē nekritiski, jo tas piesaistīja arī augstus labējo ekstrēmistu skatuves pārstāvjus, tostarp NPD līderi Maiklu Briku un citas pretrunīgi vērtētas personas. Gājiena laikā netika izskanējusi kritika par Putina iekarošanas kampaņu Ukrainā, radot bažas par to, kā šādos kontekstos darbojas politiskā instrumentalizācija.

Uzbrukumi un sociālā spriedze

Atjaunotās vardarbīgās sadursmes Drēzdenē ir daļa no incidentu sērijas, kas skaidri parāda, ka situācija starp dažādām sociālajām grupām ir saspīlētāka nekā jebkad agrāk. Uzbrukumi ar ksenofobisku fonu notiek atkal un atkal. Fizisku uzbrukumu un vardarbības aktu pieaugums, piemēram, pašreizējais incidents, rada jautājumus par to, kādas darbības jāveic, lai kopienas apvienotu, nevis vēl vairāk šķeltu.

Gaidāmā brīvo sakšu demonstrācija un miermīlīgās pretdarbības liecina, ka sabiedrība sevi pozicionē. Atliek cerēt, ka šādas iniciatīvas ilgtermiņā var nodrošināt labāku līdzāspastāvēšanu un mazāku vardarbību. Laikā, kad sociālie jautājumi, piemēram, migrācija un globalizācija, turpina karsēt cilvēku prātus, vēl jo svarīgāk ir vadīt mierīgus un cieņpilnus dialogus, nevis vadīties no ekstrēmistu pozīcijām.