Miera lūgšana Drēzdenē: Jēzus pret vardarbību un politikas ļaunprātīgu izmantošanu!

Miera lūgšana Drēzdenē: Jēzus pret vardarbību un politikas ļaunprātīgu izmantošanu!

Dresden, Deutschland - Nedēļas nogalē Drēzdenes-Leubenā izcēlās konflikts, kas atkal pārsteidza pilsētā viļņus. Divi 18 gadus veci bērni tika ievainoti pēc tam, kad viņiem uzbruka divas melodijas ar alus pudelēm. Policijas pārstāvis Marko Laske skaidri pateica, ka aizdomās turētie netraucēja ceļā, kā pirmo reizi tika pieņemts. "Nebija nekādu norādi par dūrienu ar griezējiem," sacīja Laske. Aizdomās turētie uz laiku tika arestēti, bet netika arestēti, jo tam nav pietiekamu iemeslu. Incidenta fons joprojām ir neskaidrs, un labās grupas "Freie Sachsen" demonstrācija jau ir paziņota otrdienas vakarā, kas ir vērsta pret noziedzīgiem ārzemniekiem.

Demonstrācijas un labās puses ekstrēmistu mobilizācija

Jaunākie notikumi ir plašākā labo ekstrēmistu aktivitāšu kontekstā Vācijā. Saskaņā ar Konstitūcijas aizsardzību vardarbība, kas orientēts uz labo ekstrēmistu personīgo potenciālu, ir palielinājies līdz aptuveni 15 300 cilvēkiem. Šo attīstību nevar izslēgt, ja ņem vērā turpmāko mobilizāciju un biežās galējo tiesību demonstrācijas. 2024. gadā tika reģistrētas 360 labās ekstrēmistu demonstrācijas, kas vēl vairāk polarizē sociālo situāciju. Kopumā tiesību skaits, kas ekstrēmistu vardarbības akti pagājušajā gadā palielinājās par 11,6 %, kas rada bažas.

Jau 2025. gada aprīlī Drēzdenē bija svarīgs “miera gājiens”, kuru organizēja Markuss Fukss un kurā piedalījās vairāk nekā 3500 cilvēku. Tomēr notikums nebija nekritiski jāuzskata, jo tas arī piesaistīja labējā spārna ekstrēmistu skatuves augsta ranga pārstāvjus, ieskaitot NPD boss Maiklu Brikku un citas pretrunīgi vērtētās personības. Gājiena laikā netika izteikta nekāda kritika par Putina iekarošanas kampaņu Ukrainā, kas dod notikumu, lai uztrauktos, kā šādos kontekstos darbojas politiskā instrumenti.

uzbrukumi un sociālā spriedze

Jaunās vardarbīgās sadursmes Drēzdenē tādējādi iekļaujas vairākos gadījumos, kas skaidri norāda, ka situācija starp dažādām sociālajām grupām ir saspringtāka nekā jebkad agrāk. Atkal un atkal ir uzbrukumi ar ksenofobisku fonu. Fizisko uzbrukumu un vardarbības aktu pieaugums, piemēram, pašreizējais incidents, rada jautājumus par to, kuri pasākumi ir jāveic, lai kopienas apvienotu, nevis sadalītu tos tālāk.

Gaidāmā brīvo saksu demonstrācija un mierīgas pretdarbības liecina, ka sabiedrība sevi pozicionē. Jācer, ka šādas iniciatīvas ilgtermiņā var izraisīt labāku kopā un mazāku vardarbību. Laikā, kad sociālie jautājumi, piemēram, migrācija vai globalizācija, atkārtoti silda prātus, ir vēl svarīgāk veikt mierīgus un cieņpilnus dialogus un nevis vadīt ekstrēmistu pozīcijas.