Holokausta memoriālā Gerlicā sadedzinātas grāmatas – valsts drošība izmeklē!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Gērlics: Valsts drošība veic izmeklēšanu pēc grāmatu sadedzināšanas pie holokausta memoriāla. Pašreizējais incidenta pārskats.

Görlitz: Staatsschutz ermittelt nach Brand von Büchern am Holocaust-Mahnmal. Ein aktueller Überblick über den Vorfall.
Gērlics: Valsts drošība veic izmeklēšanu pēc grāmatu sadedzināšanas pie holokausta memoriāla. Pašreizējais incidenta pārskats.

Holokausta memoriālā Gerlicā sadedzinātas grāmatas – valsts drošība izmeklē!

Satraucošā incidentā, kas satricinājis sabiedrību Vācijā, pie holokausta upuru piemiņas memoriāla Gērlicā tika sadedzinātas vairākas grāmatas. Šis briesmīgais akts piesaista Valsts drošības dienesta uzmanību, kas tagad ir sākuši izmeklēšanu. Memoriāls, piemiņas un pārdomu vieta, atkal ir kļuvis par labējo ekstrēmistu un antisemītisko uzbrukumu mērķi, kas pēdējos gados ir pieauguši. Šis ziņo Spogulis.

Incidents spilgti izgaismo Vācijā aktuālās piemiņas kultūras problēmas. Kamēr Valsts drošības aģentūra veic pasākumus, lai sauktu atbildīgos pie atbildības, sabiedrībā daudzas balsis apšauba esošo piemiņas pasākumu efektivitāti. Galu galā Vācijā ir vairāk nekā 300 piemiņas vietu un nacistu dokumentācijas centru, kas ir veltīti nacionālsociālisma noziegumu izpētei un atcerei. Taču vandālisms šādās vietās un holokausta noliegšana joprojām ir izplatītas problēmas Vācu vilnis ziņots.

Piemiņas kultūra un tās izaicinājumi

Atmiņa ir Vācijas piemiņas kultūras centrālais aspekts. Katru gadu 27. janvārī, Starptautiskajā holokausta piemiņas dienā, tiek pieminēti nacionālsociālisma upuri. Šī tradīcija ir svarīga, taču tā saskaras ar izaicinājumu, ko rada labējie ekstrēmistiskie un populistiskie spēki, kas arvien vairāk uzbrūk nacistu noziegumu piemiņai. Kritiskā balss šajās debatēs ir Mišels Frīdmens, kurš uzskata, ka Vācijas piemiņas kultūra bieži ir pārāk ritualizēta un tai ir jāuzņemas lielāka atbildība par dzīviem ebrejiem.

Skolēni uzzina par holokaustu vēstures stundās un apmeklē piemiņas vietas, lai uzzinātu par vēsturi. Ir arī ceļojošās izstādes, kas piemin nacistu vajāšanā izdzīvojušos. Šie centieni ir svarīgi, taču izaicinājumi ir neizbēgami. Ņemot vērā pieaugošo antisemītisko uzbrukumu skaitu, rodas jautājums, vai piemiņas un audzināšanas pasākumi ir pietiekami. Džozefs Vilsons no EVZ fonda uzsver, ka piemiņas kultūrā jāiekļauj arī antisemītisma novēršana.

Un, lai gan diskusijas par piemiņas kultūru ir daudzveidīgas un bieži vien karstas, atceres nozīmi uzsver arī tādas ievērojamas personas kā Saba-Nur Cheema, kuras pilsonisko sabiedrību uzskata par galveno dalībnieku ilgtspējīgas piemiņas kultūras veidošanā.

Skatoties nākotnē

Incidents Gērlicā nav tikai individuāls noziegums, bet arī simbolizē izaicinājumus, ar kuriem saskaras Vācijas sabiedrība, atceroties savas vēstures ēnas. Ir pienācis laiks sabiedrībai sanākt kopā, lai stiprinātu nacionālsociālisma upuru piemiņu un kopīgi cīnītos pret antisemītisma un labējo ekstrēmistisko ideoloģiju draudiem.

Ņemot vērā pašreizējos notikumus, ir ļoti svarīgi aizsargāt mūsu piemiņas vietas un uzturēt dialogu par mūsu pagātni. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam nodrošināt, lai šādas zvērības nekad neatkārtotos. Piemiņas kultūras nākotne Vācijā ir atkarīga no mūsu šodienas rīcības. Vārdiem “Nekad vairs” ir jābūt vairāk nekā tikai sauklim; tie ir jāiekļauj mūsu ikdienas dzīvē, lai veicinātu kopīgu atbildību par sabiedrību.