Zgorzelec plānu mērs ES sūdzības par vācu kontroli!

Zgorzelec plānu mērs ES sūdzības par vācu kontroli!

Zgorzelec, Polen - Vācijas robežkontrole uz Polijas robežas izraisa satraukumu Zgorzelecā. Pilsēta pierobežas zonā ir nolēmusi iesniegt sūdzību Eiropas Komisijai. Pēc viņa domām, mērs Rafał Gronicz skaidri pauž, ka Vācijā ieviestās robežkontroles ir ievērojami traucējušas ikdienas dzīvi Zgorzelecā. Mērs kritizēja, ka kontrolei ir negatīva ietekme uz satiksmi, kas noved pie stundām ilgas sastrēgumu, it īpaši pēc ilgām nedēļas nogalēm un darba dienām.

, piemēram, Caliber, daudzi autovadītāji, kuri parasti veic līdz trim stundām, ir izvēlējušies robežu, kas šķērso Zgorzelecu, kas noved pie turpmākiem sastrēgumiem pilsētas teritorijās. Pilsētas administrācija plāno savākt parakstus no Zgorzelecs pilsoņiem un kaimiņu vācu Görlicas iedzīvotājiem līdz 15. jūlijam. Lai arī sabiedrības atbalsts nav nepieciešams, iniciatori vēlas rādīt šī pasākuma piemēru un mobilizēt sabiedrību.

Ikdienas dzīves un likumīgo soļu traucējumi

Saskaņā ar mēra Gronicz teikto, un tādējādi ir izrādījusies pastāvīga kontrole, kas paredzēta kā "īslaicīgi", un tādējādi ir Šengenas līguma pārkāpums. Zgorzelecas pilsētas Renata Burdosz pārstāve uzsver, ka kontroles regulāri palielina pilsētu. Tas ietekmē ne tikai satiksmi, bet arī uz ekonomiku un ikdienas dzīvi reģionā. Gronicz plāno ne tikai iesniegt sūdzību Eiropas Parlamentam, bet arī veikt citus likumīgus pasākumus, lai rīkotos pret Vācijas pasākumiem. Arī citas ES valstis, piemēram, Luksemburga, ir veikušas līdzīgus pasākumus un apšaubījušas vadības ierīces, kas vēl vairāk veicināja diskusiju par Šengenas noteikumiem. Luksemburgas iekšlietu ministrs Leons Glodens jau ir paziņojis, ka tā iesniegs oficiālu sūdzību Eiropas Komisijai, un lielākā opozīcijas partija Luksemburgā pat aicina lietu izskatīt Eiropas Dienestības tiesā.

Vācijas interjera ministrija attaisno kontroli ar argumentu, ka tās ir vajadzīgas, lai apkarotu neregulāru migrāciju. Tomēr šie skaidrojumi izraisīja ne tikai aizvainojumu Zgorzelecā, bet arī citās kaimiņvalstīs, piemēram, Polijā, Čehijā, Austrijā un Vācijā. Sākotnēji robežkontroles ir jāuztur līdz 2025. gada 15. septembrim, kas ir nopietna problēma daudzām Šengenas apgabala valstīm, kurās tagad ietilpst 25 valstis.

Ietekme uz Šengenas zonu

Schengen nolīgums, kas tika parakstīts pirms 40 gadiem, ir mērķis ērtāk ceļot un atvieglot preču satiksmi. Bet daudzu Šengenas valstu robežu kontroles ieviešana parāda, kā ir mainījusies drošības ainava. Arvien vairāk valstu, ieskaitot Poliju, apsver īslaicīgas pārbaudes, lai pārtrauktu migrāciju, kas apšauba pilsoņu cerības ES dzīvē bez ierobežojumiem. [Kurjērs] (https://kurier.at/politik/ausland/grenzkontrollen-eu-eu-oesterreich-Deutschland-polen/403056237) uzsver, ka hronika šo attīstību ietekmē arī stingra kritika par politisko līmeni.

Šo pasākumu mērķis ir aizsargāt ārējās robežas un palielināt drošību Šengenas apgabalā. Ar ES patvērumu un migrācijas paktu, kas nāk stājas spēkā no 2026. gada vasaras, tiek solīta patvēruma procedūras uzlabojums, taču diskusija par robežkontroli un to iedarbību joprojām ir karsts dzelzs. ES komisijai ir sarežģīta loma šajās debatēs, tā nevar vienkārši atcelt kontroli, bet gan spriež par viņu nepieciešamību.

Zgorzelec un daudzas citas pilsētas, kas atrodas Šengenas zonas robežās, saskaras ar izaicinājumu, kuram ir ne tikai reģionālā, bet arī Eiropas dimensijas. Atliek redzēt, kā šī situācija attīstīsies un kādus pasākumus veic attiecīgās pilsētas.