Deviņi mēri pieprasa 521 miljonu eiro par ogļu pakāpenisku pārtraukšanu Gērlicā!

Deviņi mēri pieprasa 521 miljonu eiro par ogļu pakāpenisku pārtraukšanu Gērlicā!

Gērlicas reģionā karsti apspriests temats ir gaidāmā ogļu izmantošanas pārtraukšana un ar to saistītās problēmas. Andrē Kleinfelds, Leag Boxberg spēkstacijas darba padome, to izsaka īsumā: viņš pat apsver tiesisku darbību, lai panāktu federālo līdzekļu likumīgu izmantošanu ogļu pakāpeniskajai pārtraukšanai. Viņa bažas nav nepamatotas, jo viņš šaubās, vai pašreizējie projekti var piedāvāt nākotnes perspektīvas aptuveni 2000 darbinieku reģionā. Pašlaik viņi strādā Boksbergas spēkstacijā un Reihvaldes un Nohtenas virszemes raktuvēs, kuras, kā paredzēts, turpinās darboties līdz 2038. gadam.

Deviņi Gērlicas rajona mēri tagad savā nostājas dokumentā ir aicinājuši līdz 2038. gadam no struktūrfondiem piešķirt finansējumu 521 miljona eiro apmērā. Viņi uzsver, ka steidzami vairāk jākoncentrējas uz kopienām ap virszemes ieguves reģioniem. Ir neapmierinātība ar līdzekļu piešķiršanas veidu, jo pieteikumus var iesniegt ne tikai pilsētas un pašvaldības Gērlicā, bet arī Baucenā, kas nevienkāršo jau tā sarežģīto situāciju.

Ogļu pakāpeniska pārtraukšana un strukturālas izmaiņas

Šajā kontekstā Boksbergas mērs Hendriks Balko norāda uz ikgadējo pievienoto vērtību aptuveni 500 miljonu eiro apmērā, izmantojot Leag. Tomēr to varētu apdraudēt tuvojošā ogļu izmantošanas beigas. Vēl vienu plānoto ūdeņraža elektrostaciju, tā saukto H2UB, uzņēmums Leag ir aizturējis, kas varētu ietekmēt turpmākos enerģētikas pārejas plānus.

Lausitzer Revier reģionālajai uzraudzības komitejai (RBA) ir galvenā loma, atlasot projektus, lai pieteiktos uz ogļu pakāpeniskas pārtraukšanas fondiem. Šeit ziemeļu pašvaldības pieprasa finansējumu projektiem skolu, brīvā laika pavadīšanas centru un transporta infrastruktūras jomā, lai padarītu reģionu drošu nākotnei. Konkrēti, komerciālo un industriālo platību paredzēts attīstīt 305 hektāru platībā.

Taču ne visas prasības var likumīgi īstenot, uz ko norāda RBA priekšsēdētājs Romijs Reinišs. Mēru nostājas dokuments ir rezultāts intensīvām apgabala administratora Stefana Meiera un mēru diskusijām, kurās kļuva skaidrs situācijas steidzamība. Federālā valdība kopumā ir piešķīrusi 2,4 miljardus eiro strukturālām pārmaiņām Lusatijas apgabala Saksijas daļā, kas nodrošina zināmu rīcības brīvību. Līdz šim finansējumam atlasīti jau 133 projekti, kuru kopējais apjoms ir 1,5 miljardi eiro, no kuriem 881 miljons eiro jau ir uzņemti.

Ilgtspējīgas pārmaiņas reģionā

Kā liecina pašreizējās norises, ogļu pakāpeniska pārtraukšana prasa ne tikai ekonomiskus pasākumus, bet arī holistisku skatījumu uz strukturālajām pārmaiņām. Federālais būvniecības, pilsētu un telpisko pētījumu institūts (BBSR) uzsver, ka šis process ietekmēs sabiedrību, ekonomiku un ekoloģiju. Cilvēku līdzdalība skartajos apgabalos ir ļoti svarīga, lai varētu aktīvi veidot pārveidi ne tikai Lusatijas apgabalā, bet arī Centrālvācu un Reiņu apgabalos.

Pārveidošana nes arī jaunas iespējas. Saskaņā ar Federālās vides aģentūras ziņojumu atjaunojamās enerģijas un ēku renovācijas jomās varētu radīt ievērojamas darba vietas, kas daļēji varētu kompensēt ogļu pakāpeniskas pārtraukšanas radītos zaudējumus. Paredzams, ka līdz 2030. gadam gandrīz divas trešdaļas darbinieku lignīta nozarē aizies pensijā. Tajā pašā laikā agrīna aiziešana no darba rada izaicinošas sekas, jo īpaši brūnogļu reģionos, kur darbavietu zaudēšana ir jāsadala visā vecuma struktūrā.

Šīs norises un daudzveidīgās pieejas strukturālo pārmaiņu pārvaldībai brūnogļu reģionos liecina, ka nākamie mēneši un gadi reģionam būs ārkārtīgi svarīgi. Jāskatās, vai mēri un pilsētnieki saņems nepieciešamos līdzekļus un atbalstu.