Pirmais deportācijas lidojums uz Afganistānu: politiskās satricinājumi Leipcigā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Leipciga: 2025. gada 18. jūlijā plānotais deportācijas lidojums uz Afganistānu rada bažas par cilvēktiesībām un pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Leipzig: Geplanter Abschiebeflug nach Afghanistan am 18.07.2025 weckt Bedenken wegen Menschenrechten und völkerrechtlicher Verpflichtungen.
Leipciga: 2025. gada 18. jūlijā plānotais deportācijas lidojums uz Afganistānu rada bažas par cilvēktiesībām un pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Pirmais deportācijas lidojums uz Afganistānu: politiskās satricinājumi Leipcigā!

Situācijā, kas rada daudz jautājumu, Vācijas valdība plāno pirmo deportāciju uz Afganistānu kopš Taliban nākšanas pie varas 2021. gada augustā. 2025. gada 18. jūlija rītā Qatar Airways Airbus A330 bija paredzēts pacelties no Leipcigas/Halles lidostas uz Afganistānas galvaspilsētu Kabulu. Kā ziņo MDR, lidojums, kas sākotnēji bija paredzēts pulksten 7:15, tika aizkavēts. Lidmašīna, kas tika nofraktēta speciāli šai deportācijai, Leipcigā nolaidās dienu iepriekš plkst.16.21.

Cilvēku skaits, kas atradās šajā mašīnā, un viņu izcelsme pašlaik nav zināmi. Bažas ir arī par iespējamiem notiesātajiem noziedzniekiem jeb tā dēvētajiem “draudiem” izsūtīto vidū. Taz pētījumi liecina, ka pirms lidojuma apcietinājumā atradās līdz 50 afgāņiem, kas jau tā pretrunīgi vērtēto deportāciju izvirza sabiedrības uzmanības lokā.

Cilvēktiesību situācija Afganistānā

Deportācijas uz Afganistānu nav viegls jautājums, un daudzas organizācijas, tostarp Vācijas Cilvēktiesību institūts, PRO ASYL un Saksijas bēgļu padome, uzskata tās par nesavienojamām ar Afganistānu. Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Vācijas pamatlikumu. Pašreizējā drošības situācija Afganistānā, ko raksturo ārpustiesas slepkavības un spīdzināšana, ir satraucoša. Džūlija Dukrova no Amnesty International pauda skaidras bažas un brīdināja: "Deportācijas uz valstīm, kurās pastāv spīdzināšanas risks, ir problemātiskas" un uzsvēra draudus, ka federālā valdība var kļūt par "Taliban līdzdalībnieci".

Tiesiskais regulējums ir tikpat sarežģīts. Uzturēšanās likums nepieļauj deportācijas, ja izraidāmajiem draud spīdzināšana vai necilvēcīga izturēšanās viņu mītnes zemē. Iekšlietu ministrs jau ir uzsvēris, ka ir jāpārskata juridiskie nosacījumi notiesāto noziedznieku deportēšanai uz Afganistānu un Sīriju, īpaši pēc uzbrukuma ar nazi Manheimā, kurā gāja bojā policists. Apgriezienus uzņem politiskās diskusijas par to, kā likumīgi un praktiski īstenot deportācijas. Paredzams, ka gaidāmajā iekšlietu ministru konferencē tiks prezentēti šo jautājumu izskatīšanas rezultāti.

Politika un sociālās reakcijas

Politisko ainavu vēl vairāk polarizē notiekošās diskusijas par deportācijām. Federālā valdība ir kritizēta par šo pasākumu izmantošanu kā "izrādes politiku", ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas. Tāpat tika paziņots par ievērojamu sociālo pabalstu samazināšanu patvēruma meklētājiem Dublinas procedūrā, ko eksperti klasificēja kā antikonstitucionālu. Tātad tas jau ir Federālā konstitucionālā tiesa Līdzīgi samazinājumi tiek klasificēti kā problemātiski.

Skaidrs, ka tuvākās dienas un nedēļas būs izšķirošas, lai noteiktu, kā šīs deportācijas tiek īstenotas praksē un kādas reakcijas sekos gan no politiskās, gan sociālās puses. Neskaidrība par deportēto skaitu un viņu juridisko statusu joprojām ir viens no galvenajiem strīdu punktiem šajās debatēs.