Dedzināšanas uzbrukums un solidaritāte: Meisens cīnās pret ksenofobiju!
Meisenē aptuveni 40 cilvēki izrāda solidaritāti ar Buntes Meißen asociāciju pēc ļaunprātīgas dedzināšanas un ksenofobisku grafiti.

Dedzināšanas uzbrukums un solidaritāte: Meisens cīnās pret ksenofobiju!
Otrdienas rītā apmēram 40 sabiedroto pulcējās Hirschbergstrasse Meißen pilsētā, lai paustu savu solidaritāti ar apvienību “Buntes Meißen”. Notikums bija postošs ļaunprātīgas dedzināšanas uzbrukums bijušajā Valtera audzētavā, kur naktī no svētdienas uz pirmdienu aizdegās zaļie atkritumi. Tajā pašā laikā tika atklāti daži ksenofobiski grafiti. Ugunsdzēsējiem izdevās ātri nodzēst ugunsgrēku, bet par laimi cilvēki nav cietuši. Marija Fagerlunda, viena no asociācijas valdes loceklēm, organizēja solidaritātes kampaņu īsā laikā, lai ieņemtu nostāju pret rasismu un neiecietību. Šajā stādaudzētavā strādā migranti no dažādām valstīm, kas audzē dārzeņus un audzē jaunaudžus. Šajā jomā strādā arī cilvēki ar invaliditāti no tikšanās vietām, kas padara kopienu tur īpaši vērtīgu.
“Pamatlikums attiecas uz ikvienu cilvēku,” precizēja Fāgerlunds, savukārt pie žoga pie ugunskura vietas bija piestiprināts baneris ar pamatlikuma 1.pantu. Apvienība “Buntes Meißen” gadiem ilgi ir bijusi pakļauta pieaugošam naidīgumam, galvenokārt no AfD, kuras ietekme reģionā pieaug. Fāgerlunds dedzināšanas uzbrukumu pie liela ugunsgrēka raksturoja kā bezatbildīgu un brīdināja par bīstamo notikumu attīstību sabiedrībā.
Uzbrukumu fons
Policija jau noskaidrojusi kādu 43 gadus vecu aizdomās turamo, kurš esot atbildīgs par ksenofobisko grafiti. Vai viņš arī izraisījis ugunsgrēku, vēl tiek izmeklēts. Ir biedējoši, cik bieži šādi uzbrukumi pēdējos gados ir palielinājušies, kas liecina par satraucošu sociālo attīstību. Šķiet, ka tolerance pret svešām kultūrām mazinās, ko var novērot ne tikai Meisenā, bet arī visas valsts mērogā.
Piemērs pašreizējiem draudiem cilvēktiesībām Eiropā ir nopietnās problēmas bēgļu politikā. Grieķijā irānis Homajuns Sabetara, kurš slimo ar vēzi, tiek tiesāts, jo tiek apsūdzēts kontrabandā. 60 gadus vecais vīrietis atrodas cietumā trīs gadus pēc tam, kad Vācijā mēģināja sasniegt savas meitas. Viņam izvirzītās apsūdzības parāda, kā klupšanas akmeņi rodas pašam un citiem, kad migranti un viņu palīgi tiek kriminalizēti. Šīs norises norisinās arī daudzās ES valstīs, kā liecina “taz” izceltie gadījumi Itālijā un Spānijā, kur cilvēki tiek ieslodzīti par “atbalstīšanu un atbalstīšanu nelikumīgā ieceļošanā”, bieži vien nezinot, par ko viņi tiek apsūdzēti.
Cīņa pret bēgšanas kriminālatbildību
Traģisks šīs problēmas aspekts ir finansiālais un emocionālais slogs ģimenēm, kuras bieži vien paļaujas uz NVO atbalstu, lai iegūtu juridisku pārstāvību. Starptautiskā NVO Medico International ir izveidojusi jaunu “Pustības brīvības fondu”, lai palīdzētu šādām ģimenēm. Tajā pašā laikā 15 organizācijas, tostarp Amnesty International, aicina pārskatīt ES direktīvu par nelegālās ieceļošanas veicināšanu, lai cīnītos pret to cilvēku, kas meklē aizsardzību, pieaugošo kriminālatbildību. AWO federālā asociācija un daudzi citi ir apņēmušies nodrošināt, lai netiktu apdraudēti būtiski cilvēktiesību principi.
Aicinājums ir vērsts uz federālo valdību, lai tā izstrādātu skaidras definīcijas, kas pilnībā izslēgtu humāno palīdzību un beidzot izbeigtu to personu kriminalizāciju, kuras meklē aizsardzību. Pārmaiņas ir vajadzīgas, lai cilvēcības un solidaritātes princips nekļūtu par upuri pašreizējiem politiski motivētiem uzbrukumiem visneaizsargātākajiem.
Šajā saspringtajā situācijā svarīgāk nekā jebkad agrāk ir iestāties par tādām vērtībām kā cieņa un tolerance un dot balsi tiem, kam nepieciešama palīdzība. Meisenā biedrības “Buntes Meißen” solidaritātes kampaņa liecina, ka ir daudzi, kas iestājas pret rasismu un diskrimināciju.