Atgriešanās Sīrijā: tikai 0,6% bēgļu Meisenē pieņem lēmumu!
Sīrijas bēgļu atgriešanās no Meisenas rajona 2025. gadā stagnēja. Galvenā uzmanība tiek pievērsta finansiāliem stimuliem un patvēruma jautājumiem.

Atgriešanās Sīrijā: tikai 0,6% bēgļu Meisenē pieņem lēmumu!
Sīrijas pilsoņu atgriešanās no Vācijas joprojām ir tēma, kas skar daudzus prātus. Jaunākie dati liecina, ka Meisenas apgabalā ir reģistrēti aptuveni 1252 Sīrijas pilsoņi, no kuriem 1020 tiek uzskatīti par bēgļiem. Nelielā AfD deputāta Tomasa Kirstes aptaujā atklājās, ka no 2024.gada decembra līdz 2025.gada jūlijam tikai astoņi no šiem cilvēkiem brīvprātīgi atgriezušies dzimtenē. Tas atbilst ārkārtīgi zemam atgriešanās rādītājam, kas ir tikai 0,6 procenti, bet tajā pašā laikā uz šo reģionu ir pārcēlušies 35 jauni Sīrijas bēgļi, liecina [diesachsen.de](https://www.diesachsen.de/meissen-news/fluechtlingsrueckkehr-nach-syrien-aus-dem-landkreis-8 report5-meissen-6-2-8).
Astoņu sīriešu atgriešanās tika atbalstīta ar ievērojamu finansiālā atbalsta paketi 12 744 eiro apmērā, kas nozīmē, ka katrs atgriežamais saņēma vidēji aptuveni 1593 eiro. Šis apstāklis lika Tomasam Kirstei apšaubīt finansiālos stimulus palikt Vācijā. Viņš pieprasa atbalstīt tikai to cilvēku atgriešanos, kuriem tiešām ir iemesls bēgt, kā arī skaidri iestājas pret pastāvīgo imigrāciju bez pietiekama iemesla.
Sīriešu atgriešanās no Vācijas
Kopumā ARD politiskā žurnāla Panorāma izmeklēšana liecina, ka kopš varas maiņas Sīrijā no Vācijas ir atgriezušies ap 4000 sīriešu. 2025. gada pirmajā pusē 995 no šiem atgriežamajiem izmantos finansēto atgriešanas programmu “REAG/GARP 2.0”, kas piedāvā finansiālu atbalstu izceļošanai no valsts. Tostarp cita starpā iekļauts atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai 1000 eiro apmērā vienai personai, maksimāli līdz 4000 eiro vienai ģimenei, kā arī ceļa izdevumi 200 eiro pieaugušajiem un 100 eiro bērniem. Šeit ir skaidrs, ka federālā valdība rada iespējas atvieglot atgriešanos, pat ja precīzs to cilvēku skaits, kas faktiski ierodas Sīrijā, joprojām nav skaidrs, kā uzsver tagesschau.de.
Tomēr līdz šim neviena deportācija uz Sīriju nav notikusi. Federālā Iekšlietu ministrija plāno to mainīt un grasās atgriezt noziedzniekus un riskam pakļautos. Austrija ir spērusi soli tālāk un jau ir deportējusi cilvēkus uz Sīriju. Pēc federālā iekšlietu ministra Aleksandra Dobrindta teiktā, šādu deportāciju nepieciešamība ir acīmredzama. Taču politiskā situācija Sīrijā joprojām ir saspringta un bīstama, tāpēc Ārlietu ministrija iesaka neceļot uz valsti un klasificē situāciju kā neparedzamu.
Aptaujas liecina, ka lielākā daļa vāciešu, proti, 52 procenti, atbalsta to sīriešu atgriešanos, kuri nav labi integrēti, bet 25 procenti atbalsta visu Sīrijas bēgļu ātru atgriešanos. Tomēr ir arī kritiskas balsis, piemēram, Zaļās partijas politiķe Luīze Amtberga, kas apšauba federālās valdības repatriācijas plānus un seko līdzi dinamiskajai attīstībai reģionā.
Protams, Ķelnes diskusijā par atgriešanos joprojām ir liela kustība, un atliek gaidīt, kā federālā valdība un politiskie dalībnieki reaģēs uz pastāvošajiem izaicinājumiem.