Konference Drēzdenē: Uzticēšanās kā atslēga sarežģītā sabiedrībā!

Konference Drēzdenē: Uzticēšanās kā atslēga sarežģītā sabiedrībā!

2025. gada 30. oktobrī Drēzdenes katedrāles namā pulcēsies ap 50 reliģisko skolotāju uz ikgadējo Drēzdenes-Meisenes diecēzes sanāksmi. Ar devīzi “Uzticēšanās – mācīšanās un mācīšana” pasākuma uzmanības centrā ir uzticības stiprināšana kompleksā, plurālā sabiedrībā. Konferenci organizē diecēzes Skolu un universitāšu departaments kopā ar Valsts skolu un izglītības biroju un Drēzdenes Tehniskās universitātes Katoļu teoloģijas institūtu.

Galveno runu teiks daktere Sāra Rozenhauere, kura intensīvi nodarbojas ar uzticēšanos kā būtisku pamatkategoriju dažādās dzīves jomās. Viņa uzsver, ka uzticības pamatā bieži vien ir neziņa, bet to var stiprināt ar personīgo pieredzi un pazīstamību. Savās piezīmēs viņa izceļ arī dažādus “uzticēšanās stilus” un to ietekmi uz sociālo realitāti.

Semināri un apmaiņa

Konference dalībniekiem piedāvā ne tikai lekcijas, bet arī iespēju padziļināt zināšanas darbnīcās. Tajos ietilpst “Uzticības meistari” ar Sāru Rozenhaueri, Marijas Degkvicas vadītie vingrinājumi par pašapziņu un paļāvību uz Dievu, kā arī seminārs “Uzticēšanās kā dzīvas reliģiskās izglītības pamats”, kuru vada Saimons Noiberts. Vēl viens seminārs ir veltīts analīzei par uzticības graušanu, izmantojot jaunas labējās stratēģijas, ko vadīs Dr. Jan Niklas Collet. Šie pasākumi rada vietu skolotāju sanāksmēm un apmaiņai, un tie ir paredzēti, lai veicinātu uzticības veicināšanu klasē.

Pasākums noslēdzas ar kopīgu plenārsēdi un ceļojumu svētību. Šādas konferences ir būtiskas, jo reliģiskā izglītība ir juridiski nostiprināta kā parasts mācību priekšmets valsts skolās, izņemot nekonfesionālās skolas, un tā ir iekļauta Pamatlikumā. Ātri aplūkojot notikumus, redzams, ka arvien mazāk skolēnu pieder kādai no lielākajām baznīcām un reliģiskā ainava kļūst arvien plurālāka, tāpēc arī jaunas reliģiskās kopienas cīnās par savu vietu klasē.

Reliģiskās izglītības nākotne

Šajā kontekstā Arnulfs fon Šeliha un Hinerks Vīsmans ir uzrakstījuši eseju par reliģijas izglītības nākotni, kurā viņi aplūko kultūras, juridiskos un politiskos aspektus. Viņi piedāvā dažādus modeļus ilgtspējīgai reliģiskās izglītības veidošanai, tostarp rotācijas sistēmu starp konfesionālo un reliģijas studiju apmācību, kā arī "reliģisko izglītību visiem", kas ņem vērā reliģisko plurālismu.

Šie apsvērumi ir īpaši aktuāli, ņemot vērā pieaugošo skepticismu pret reliģisko izglītību, ko raksturo sekularizācija un individuālās reliģiskās saistības vājināšanās. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, studentu daudzveidībai ir nepieciešama pieeja reliģiskās politikas veidošanai, kas ir taisnīga gan ticīgajiem, gan neticīgajiem.

Rezumējot, notikumi un diskusijas liecina, ka runa ir ne tikai par esošās reliģiskās izglītības saglabāšanu, bet arī tās tālāku attīstību un pielāgošanu mainīgas sabiedrības vajadzībām. Federālajās zemēs jau pastāv dažādas pieejas tam, savukārt atsevišķos štatos ir ieviesti īpaši noteikumi islāma reliģiskajai izglītībai. Taču pat šajā daudzveidībā kļūst skaidrs, ka monokonfesionālā mācība arvien vairāk tiek uzskatīta par novecojušu. Starpreliģiju atvēršana varētu piedāvāt steidzami nepieciešamo palīdzību nozīmes un ētikas jautājumiem skolas stundās.

Konferences dalībniekiem ir skaidrs: uzticības tēma joprojām ir galvenā – vai tas būtu mācību stundās vai reliģisko kopienu savstarpējā mijiedarbībā.