2025. gada budžets Großweitzschen: padomes gaida izšķiroša sanāksme!

2025. gada budžets Großweitzschen: padomes gaida izšķiroša sanāksme!

Situācija Großweitzschen pašvaldībā ir saspringta: padomes jau divas reizes ir noraidījušas budžeta statūtus 2025. gadam. Rezolūcija tagad ir paredzēta apspriešanai ārkārtas sēdē. Großweitzschen ir viena no astoņām Centrālās Saksijas pašvaldībām, kas palikušas bez noteikta budžeta. Finansiālā situācija ir tikai rožaina. Nākamajā gadā tiek baidīti aptuveni 900 000 eiro zaudējumi, kas rada domnieku satraukumu. Daudzi ir neapmierināti ar iepriekšējiem priekšlikumiem par izmaksu samazināšanu un projektu noraidīja, jo nejūtas pietiekami informēti. Īpaši pretestību izraisīja ideja par piekļuvi finanšu rezervēm. Tā vietā ir vēlme pēc konkrētiem pasākumiem pašvaldību budžetu nodrošināšanai.

Turklāt no rezervēm plānots izņemt 1,8 miljonus eiro, kas nav īpaši iepriecinoši: ietaupītā nauda, ​​iespējams, pietiks tikai līdz 2027. gadam, pirms būs steidzami nepieciešama budžeta konsolidācija.

Sociālā izcelsme un nevienlīdzība

Vācijā pieaug sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība, kas saasina situāciju daudzās kopienās, ne tikai Großweitzschen. Nesenā analīze liecina, ka nabadzības līmenis ir pieaudzis līdz 17,8%. Tas nozīmē, ka 2021. gadā tika ietekmēti vairāk nekā 17 miljoni cilvēku. Jo īpaši bezdarbniekiem, sievietēm, vientuļajiem vecākiem un ģimenēm ar migrantu izcelsmi ir lielāks par vidējo nabadzības risku. Ekonomiskās nenoteiktības laikā, ko saasina Koronas sekas un karš Ukrainā, arvien mazāk cilvēku spēj sevi aizsargāt. Augstā inflācija no 2022. gada īpaši smagi ir skārusi nabadzīgākās mājsaimniecības.

Šī sociālā spriedze ir izaicinājums ne tikai politikai, bet arī sabiedrībai kopumā. Apmēram 48% strādājošo jau ir noraizējušies par sociālo kohēziju. Ir nepieciešama visaptveroša reforma, lai mazinātu šo nevienlīdzību un nodrošinātu stabilitāti visā sabiedrībā.

Skats uz antisemītismu un sociālajiem izaicinājumiem

Sociālā nevienlīdzība varētu kalpot arī par augsni pieaugošam antisemītismam. Nesen veiktā Eiropas Savienības aptauja liecina par satraucošiem skaitļiem: 80% aptaujāto uzskata, ka viņu valstī ir pieaudzis antisemītisms. Īpaši pēc notikumiem kopš 2023. gada 7. oktobra daudzi ebreji Eiropā ir sūdzējušies par nedrošības sajūtu. Savā esejā franču režisors Mišels Hazanavicius saka, ka viņam vairāk jāidentificējas un jārīkojas kā ebrejam, atspoguļojot pēdējos gados novēroto tendenci.

"Visi sociālie ekstrēmisti, neatkarīgi no viņu slāņa, bieži uzskata ebrejus par draudiem," apraksta autors Šaloms Lapēns. Viņš brīdina par antisemītisku aizspriedumu pieaugumu radikālajās kustībās, ko pastiprina pieaugošā sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība.

Tāpēc problēmas, ar kurām saskaras Großweitzschen un daudzas citas kopienas, ir stingri nostiprinātas plašākā sociālajā kontekstā, kam ir gan vietēja, gan globāla dimensija. Atliek cerēt, ka politikas dalībnieki atpazīs laika zīmes un atradīs efektīvus risinājumus pašvaldību labā.