Cīņa pret viltus ziņām: Kreisa prasa plašsaziņas līdzekļu izglītību Tīringijā!

Cīņa pret viltus ziņām: Kreisa prasa plašsaziņas līdzekļu izglītību Tīringijā!

Gera, Deutschland - Debates par dezinformāciju un viltus ziņām arvien vairāk gūst braukšanu. Īpaši tas ir aktuāls Tīringijas štata parlamentā, kur Hinke frakcija ir iesniegusi pieteikumu apkarot mērķtiecīgu dezinformāciju un digitālo uzbudinājumu. MPS Katharina König-Preuss uzsver, cik bīstama nepatiesa informācija ir mūsu demokrātijai. Pēc viņas domām, mums jāsāk agri, lai apmācītu jauniešus, lai risinātu informāciju. tixio ziņo, ka pieteikums paredz tādus pasākumus kā obligātu plašsaziņas līdzekļu izglītība skolās. Studentiem jāiemācās atpazīt nepatiesas ziņas un sazvērestības mītus.

Galvenais punkts König-Preuss argumentācijā ir līdz šim pieredzētie incidenti, piemēram, viltus paziņojumu sasaukšana Gera un manipulēja ar vēlēšanu rezultātiem. Tie ir ne tikai kaitinoši, bet arī apšauba demokrātisko procesu integritāti. Lai to neitralizētu, lietojumprogramma prasa ieviest Likumu par caurspīdīgumu un izveidot pētījumu centru, kas intensīvāk attiecas uz šo tēmu. Jāizstiprina arī platformas operatoru atbildība, lai ierobežotu dezinformācijas izplatību.

skolas kā pirmie kontaktpunkti

Liela uzmanība tiek pievērsta skolām, kur jauniešiem vajadzētu apgūt nepieciešamās prasmes, lai kritiski tiktu galā ar informāciju. Federālais politiskās izglītības centrs izceļ satraucošu izplatību sociālajā medijā. Īpaši krīzes laikā cilvēki ir jutīgāki pret šādu saturu. Tajā pašā laikā izrādās, ka zema uzticība politiskajām un plašsaziņas līdzekļu institūcijām palielina uztveri pret viltus ziņām.

Zinātnieki uzskata, ka viņi ne vienmēr ir vairāk cilvēku, kuri tic dezinformācijai, bet drīzāk ir kļuvuši klāt. Tajā pašā laikā bieži tiek novērots, ka viltus ziņu un sazvērestības skaits tiek izmantots, lai diskreditētu ziņu avotus. Krīzes laikā šādas negatīvas informācijas skaits pieauga.

Mediju rakstpratība kā atslēga

Daudzi plašsaziņas līdzekļu lasītprasmi uzskata par galveno, kas nodarbojas ar viltus ziņām. Tas ietver ne tikai plašsaziņas līdzekļu satura kritisko atspoguļojumu, bet arī zināšanas par to, kā var novērtēt informāciju. deutschlandfunk apraksta, ka cilvēki, kas satrauc apkārtējos apkārtējos, mēdz būt vairāk neapmierināti ar demokrātiju. Tāpēc ir svarīgi veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai ilgtermiņā veicinātu uzticību nopietniem plašsaziņas līdzekļiem.

Lai risinātu dezinformācijas izaicinājumus, ieteicams salīdzināt dažādus avotus un pārbaudīt informācijas fona. Eiropas Savienība jau ir veikusi pasākumus, lai veicinātu tādas iniciatīvas kā "ES pret Disinfo" - tā, lai viltus ziņu izplatība būtu izolēta. Tas parāda, ka, lai aizsargātu mūsu demokrātijas, ir nepieciešama izglītības piedāvājumu un skaidru juridisku prasību apvienojums.