Cīņa pret viltus ziņām: kreisie aicinājumi uz mediju izglītību Tīringenē!

Cīņa pret viltus ziņām: kreisie aicinājumi uz mediju izglītību Tīringenē!

Debates par dezinformāciju un viltus ziņām uzņem apgriezienus. Īpaši aktuāli tas ir Tīringenes štata parlamentā, kur Die Linke parlamentārā grupa ir iesniegusi ierosinājumu cīņai pret mērķtiecīgu dezinformāciju un digitālu naida runu. deputātiKatrīna Kēniga-Preusauzsver, cik bīstama mūsu demokrātijai ir mērķtiecīga dezinformācija. Jūsuprāt, mums ir jāsāk agri apmācīt jauniešus, kā rīkoties ar informāciju. Tixio ziņo, ka pieteikumā paredzēti tādi pasākumi kā obligāta mediju izglītība skolās. Studentiem jāiemācās atpazīt viltus ziņas un sazvērestības mītus.

Kēniga-Preusa argumentācijas centrālais punkts ir līdz šim Tīringenē piedzīvotie incidenti, piemēram, viltoti paziņojumu projekti Gērā un manipulēti vēlēšanu rezultāti. Tie ir ne tikai kaitinoši, bet arī apšauba demokrātisko procesu integritāti. Lai to novērstu, pieteikumā aicināts veikt grozījumus Atklātības likumā un izveidot pētniecības centru, kas ar šo tēmu nodarbosies intensīvāk. Tāpat būtu jāpastiprina platformu operatoru atbildība, lai ierobežotu dezinformācijas izplatību.

Skolas kā pirmie kontaktpunkti

Liela uzmanība tiek pievērsta skolām, kurās jauniešiem jāapgūst prasmes, kas nepieciešamas, lai kritiski izturētos pret informāciju. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra uzsver satraucošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību sociālajos medijos. Cilvēki ir jutīgāki pret šādu saturu, īpaši krīzes laikā. Tajā pašā laikā ir pierādīts, ka zemā uzticēšanās politiskajām un mediju institūcijām palielina uzņēmību pret viltus ziņām.

Zinātnieki atklāj, ka ne vienmēr vairāk cilvēku tic dezinformācijai, bet drīzāk tā ir kļuvusi klātesošāka. Tajā pašā laikā bieži tiek novērots, ka viltus ziņas un sazvērestības stāsti tiek izmantoti tieši ziņu avotu diskreditēšanai. Krīzes laikā šādas negatīvas informācijas skaits pieauga debesīs.

Mediju kompetence kā atslēga

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme daudzi uzskata par atslēgu viltus ziņām. Tas ietver ne tikai kritisku pārdomu par mediju saturu, bet arī zināšanas par to, kā informācija būtu jāvērtē. Deutschlandfunk apraksta, ka cilvēki satraucošā vidē mēdz būt vairāk neapmierināti ar demokrātiju. Tāpēc ir svarīgi veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai veicinātu ilgtermiņa uzticēšanos cienījamiem medijiem.

Lai risinātu dezinformācijas izaicinājumus, ieteicams salīdzināt dažādus avotus un pārbaudīt informācijas fonu. Eiropas Savienība jau ir veikusi pasākumus, lai veicinātu tādas iniciatīvas kā “ES pret Disinfo”, lai ierobežotu viltus ziņu izplatību. Tas parāda, ka, lai aizsargātu mūsu demokrātijas, ir nepieciešams apvienot izglītības piedāvājumu un skaidras juridiskas prasības.