Gota saskaras ar finanšu krīzi: draud rekordliels budžets un augsta rajona nodeva!

Gota saskaras ar finanšu krīzi: draud rekordliels budžets un augsta rajona nodeva!

Gotas rajons 2025. gada pēdējā ceturksnī ieiet ar rekordlielu gandrīz 272 miljonu eiro budžetu, un jau pilnā sparā rit diskusijas par finansēm. Rajona administrators Onno Ekerts iepazīstināja rajona padomi ar budžeta projektu un skaidri norādīja, ka arvien pieaugošie izdevumi, īpaši sociālajā jomā un personālam, ir nopietns slogs. Šis izdevumu pieaugums 155 miljonu eiro apmērā ir jākompensē ar atbilstošiem ienākumiem.

Diemžēl izredzes uz finansiālu atbalstu no valsts ir visai drūmas. Saskaņā ar valsts valdības jaunajiem budžeta plāniem gandrīz nav gaidāms asignējumu palielinājums rajoniem, kas situāciju pasliktina vēl vairāk. Tiek samazināti arī vietējās valsts finanšu izlīdzināšanas līdzekļi, īpaši sociālo izdevumu galveno asignējumu jomā. Tas rada nemierus pašvaldībās, jo skaidrības trūkums par iespējamo kompensāciju no štata valdības vai federālās valdības parāda paketes karājas kā Damokla zobens pār turpmāko finanšu plānošanu.

Rajona nodevas palielināšana kā izaicinājums

Rajonam nekas cits neatliek, kā veikt radikālus pasākumus. Plānots rajona nodevas pieaugums gandrīz septiņu miljonu eiro apmērā, kas atbilst 2,46 procentpunktu pieaugumam. Salīdzinot ar valsts vidējo rādītāju, tas tiek uzskatīts par “humāni”. Tomēr Gotas mērs Knuts Kreučs pauda neizpratni par šī pieauguma ietekmi, īpaši ņemot vērā gandrīz 60 miljonu eiro lielo naudas atlikumu. Viņš paziņoja par pretestību pasākumiem un brīdināja par finansiālajām sekām Gotas pilsētai, kuru varētu ietekmēt ieņēmumu iztrūkums aptuveni 1,5 miljonu eiro apmērā. Šo spriedzi vietējā budžetā vēl vairāk saasina aptuveni astoņu miljonu eiro liels deficīts administratīvajā budžetā, kas saistīts ar palielinātajiem sociālajiem izdevumiem.

Pirmā kritika par rajona administrācijas plāniem jau kļuvusi skaļa. Pirmās pašvaldības, piemēram, Georgenthal un Waltershausen, pauž bažas un runā par saspīlēto budžeta situāciju. Valtershauzens uzsver, ka sabalansēts dubultbudžets 2026./27.gadam būs iespējams tikai ar milzīgiem ietaupījumiem. Hērselas pašvaldība arī sagaida budžeta iztrūkumu augstākas nodevas un galveno piešķīrumu samazināšanās dēļ.

Perspektīva un izaicinājumi

Finansēšanas problēma nekādā gadījumā nav atsevišķs gadījums. Vācijā aptuveni 240 no 294 rajoniem ir parādsaistības vai pārmērīgi parādi, un Vācijas rajonu asociācija lēš, ka valsts mēroga deficīts ir aptuveni 20 miljardi eiro. Šī situācija ir satraucoša visiem rajoniem, jo ​​tie paļaujas uz nodokļu ieņēmumiem no pilsētām un pašvaldībām. Ienākumu trūkums no ekonomikas attīstības noved pie zemākām rajonu nodevām un rada papildu slogu pašvaldību budžetiem.

Tomēr apgabala administrators Ekerts joprojām ir optimistisks. Viņš cer, ka esošo deficītu varēs samazināt valsts dubultā budžeta ienākošie līdzekļi. Tomēr tas vēl ir jānoskaidro, jo pašvaldības turpina ciest no finansiāliem ierobežojumiem un ir apdraudēta pašpārvalde. Rajona padomes deputātu grozījumi, kas tiks iesniegti novembrī, paredzēti, lai palīdzētu uzlabot finansiālo situāciju, pirms decembra vidū tiks pieņemts lēmums par 2026.gada budžetu.

Situācija joprojām ir saspringta, un uz spēles ir likts daudz. Nākamajās nedēļās un mēnešos lielāka uzmanība būs jāpievērš atbildībai par ilgtspējīgu finanšu politiku.