Ilmes rajonā nelikumīgi nošauts vilks – varas iestādes izmeklē!

Ilmes rajonā nelikumīgi nošauts vilks – varas iestādes izmeklē!

Ilm rajonā traģisks incidents izraisa satraukumu dzīvnieku tiesību aizstāvju un iedzīvotāju vidū: nelikumīgi tika nošauts vilks, kuram nācās eitanazēt. Jaunais vīrietis, kurš iepriekš bija redzēts smagi ievainots laukā pie Ilmenavas, divas nedēļas pēc incidenta krita par nopietnu ievainojumu upuri. Leibnicas zooloģisko dārzu un savvaļas dzīvnieku pētniecības institūta pētījumi apstiprināja apšaudes. Tomēr fons joprojām ir neskaidrs, jo joprojām tiek veikti ģenētiskie pētījumi par dzīvnieka izcelsmi. Vilku, bebru, lūšu kompetences centrs pēc tam iesniedza kriminālsūdzību Arnštates-Ilmenavas policijas iecirknī nelikumīgās apšaudes dēļ.

Policija jau sākusi izmeklēšanu par Dzīvnieku aizsardzības likumā paredzēto pārkāpumu. Reklāma ir vērsta pret nezināmiem cilvēkiem, kas atver vēl vienu nodaļu diskusijā par vilku un tā pieņemto klātbūtni Tīringenē. Saskaņā ar Federālo dabas aizsardzības likumu aizsargājamā dzīvnieka, piemēram, vilka, nošaušana ir noziedzīgs nodarījums, par kuru var sodīt ar naudas sodu līdz 50 000 eiro vai pat ar brīvības atņemšanu. Tīringenē šobrīd ir identificēti līdz 25 vilkiem, un daudzi no tiem ir kļuvuši par nelikumīgu medību upuriem, kopš lielie plēsēji atgriezās reģionā.

Politiskā atbildība un ganāmpulka aizsardzība

Šajā kontekstā NABU uzskata, ka politika un vilku un lūšu pretinieki ir līdzvainīgi neobjektīvajā noskaņojumā pret šiem dzīvniekiem. Visā 2025. gadā kontakts starp cilvēkiem un dzīvniekiem ir palielinājies. Tīringenē īpaši saspringta ir vilku un lūšu pieņemšana. Viena no galvenajām problēmām ir ganāmpulka aizsardzības pasākumu īstenošana. Saskaņā ar plaisu statistiku par 2025. gadu, nepilnīgi ganāmpulka aizsardzības pasākumi tika dokumentēti gandrīz 100 procentos no plaisu bojājumiem aitām un kazām.

Vilki ir viena no apdraudētajām un stingri aizsargājamajām sugām Vācijā. Neskatoties uz daudzajiem aicinājumiem medīt vilkus, to iekļaušana medību likumā ir juridiski nepieļaujama un ir pretrunā ar ES un Vācijas aizsardzības noteikumiem. Ganību īpašnieki joprojām ir atbildīgi par savu dzīvnieku aizsardzību, kas jāveic, izmantojot iežogojumus un citus ganāmpulka aizsardzības pasākumus. Vēsturiskās vilku medības sapņo par plēsēju izskaušanu, taču šī prakse ir izrādījusies neefektīva. Vilku populācija regulē sevi – ar medījuma pieejamību, slimībām vai sāncensību.

Juridiskais pamats vilku aizsardzībai

Federālais dabas aizsardzības likums (BNatSchG) veido tiesisko pamatu dabas aizsardzībai Vācijā, un kopš 1980. gada 31. augusta vilkam ir piešķirts īpašas aizsardzības statuss. Īpaši svarīgi ir noteikumi, kas reglamentē apiešanos ar vilkiem. Dzīvnieku barošana vai piesaistīšana ir aizliegta, ja vien tas netiek darīts atbildīgo iestāžu uzraudzībā. Šaušanu var atļaut tikai nopietnos gadījumos, piemēram, nodarot kaitējumu mājlopiem, un bez attiecināšanas uz konkrētu vilku. No 2000. gada līdz 2022. gada oktobrim Vācijā kopumā tika dokumentēti 812 miruši vilki, kas ilustrē problēmas mērogu.

Debates par vilkiem Tīringenē nebūt nav beigušās. Notikums Ilm rajonā liek pārdomāt sabiedrību un apskatīt ganāmpulka aizsardzības pasākumus. Nākotnē arī turpmāk būs svarīgi, lai cilvēki un dzīvnieki varētu dzīvot kopā cieņpilni.