Karstuma vilnis Eiropā: Līdz 45 grādiem – glābēji pastāvīgā lietošanā!

Karstuma vilnis Eiropā: Līdz 45 grādiem – glābēji pastāvīgā lietošanā!

Pašlaik Dienvideiropā valda ārkārtējs karstuma vilnis, kura dēļ temperatūra pārsniedz 40 grādus pēc Celsija un kam jau ir traģiskas sekas. Šodien, 2025. gada 23. jūlijā, Sicīlijā termometri tagad rāda vairāk nekā 30 grādus, bet Stambulā jau ir 36 grādi, bet Lesbā cīnās ar 38 grādiem. Šīs augstās temperatūras dēļ Grieķijas varas iestādes ir noteikušas darba aizliegumus karstajās pusdienlaika stundās, lai aizsargātu cilvēkus. Itālijā reģistrēti arī pieci ar karstumu saistīti nāves gadījumi, uzsverot situācijas mērogu. ZDF šodien ziņo, ka arī Turciju ir smagi skāris karstums, desmit cilvēki zaudējuši dzīvības meža ugunsgrēkā, kad negaidīts vējš apdraudējis palīdzības sniedzējus.

Sagaidāms, ka tuvākajās dienās ekstremālie apstākļi vēl pastiprināsies: Itālijā gaidāmi līdz 45 grādiem, bet Palermo izsludināts augstākais brīdinājuma līmenis par karstumu. Pilsētas telpas ar gaisa kondicionētāju joprojām ir pieejamas iedzīvotājiem, lai sniegtu zināmu atvieglojumu. Tomēr perspektīvas ir drūmas, jo meteoroloģiskie dienesti neredz nekādu atvieglojumu no karstā laika.

Plaša karstuma viļņa ietekme

Karstuma vilnis atspoguļojas ne tikai augstā temperatūrā, bet arī satraucoši daudzos karstuma izraisītos nāves gadījumos. Pašreizējā bilance liecina, ka karstuma izraisīto nāves gadījumu skaits Eiropā pēdējos gados ir trīskāršojies. Londonas Imperiālās koledžas un Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas pētījums atklāja, ka divpadsmit pilsētās vien ir bijuši aptuveni 2300 karstuma nāves gadījumi, no kuriem aptuveni 1500 bija tieši saistīti ar klimata pārmaiņām. Tagesschau norāda, ka 88% no karstuma mirušajiem bija cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem, kuri bieži vien jau cietuši no veselības problēmām.

Ir nepieciešama pilsētas varas iestāžu atbildība, jo īpaši, lai samazinātu tā saukto siltuma salas efektu un veiktu pasākumus, lai izveidotu dzesēšanas centrus, kas var sniegt īslaicīgu palīdzību neaizsargātām personām. Šajā kontekstā tiek uzsvērta arī siltuma rīcības plānu uzlabojumu steidzamība Eiropā.

Situāciju saasina arī izplatošie mežu ugunsgrēki, kas ilgstošā sausuma dēļ plosās Turcijā un citos Vidusjūras reģionos, piemēram, Grieķijā un Spānijā. Ņemot vērā temperatūras paaugstināšanos, dzīvnieku tiesību aktīvisti aicina nodrošināt ielu dzīvniekiem ūdeni, jo arī karstums neaptur radības.

Populārā brīvdienu kūrortā Marmarisā mežacūkas izraisīja satraukumu, atvēsinoties jūras vēsajos ūdeņos. Tomēr šādi dīvaini attēli nevar noslēpt karstuma viļņa nopietnās sekas: izaicinājums, ar ko Eiropa saskaras, saskaroties ar klimata pārmaiņām, ilgtermiņā var izrādīties intensīvs. Speciālisti brīdina, ka šādi ekstrēmi notikumi turpmākajos gados notiks arvien biežāk un līdz ar tiem draudošās sociālās un veselības sekas.