SUV Heldrungenā: vadītājs izglābjas no elles uguns!

SUV Heldrungenā: vadītājs izglābjas no elles uguns!

Trešdienas pēcpusdienā Heldrungenā, klusā Kifheizeras rajona pilsētā, notika bīstams incidents, kad sāka degt apvidus auto. Šoferim paveicās nelaimē: viņš laikus pamanīja dūmus, kas pacēlās no sava spēkrata motortelpas un apturēja automašīnu netālu no degvielas uzpildes stacijas Bahnhofstrasse ielā. Taču neilgi pēc apstāšanās ugunsgrēks izcēlās, nodarot būtiskus bojājumus transportlīdzeklim. Brīdinātā ugunsdzēsēju komanda ātri atradās uz vietas un spēja veiksmīgi nodzēst ugunsgrēku, nevienam neievainojot. Ir aizdomas, ka ugunsgrēka cēlonis ir tehnisks defekts, kas nav retums transportlīdzekļu ugunsgrēkos.

Katru gadu Vācijā notiek aptuveni 15 000 transportlīdzekļu ugunsgrēku, ko var izraisīt tehniski defekti, avārijas vai ārējas ietekmes, liecina dažādi avoti. To skaits īpaši palielinās vasaras mēnešos, bet arī Vecgada vakarā un Jaungada dienā. Wikipedia informē, ka šādi ugunsgrēki var skart gan vieglās, gan kravas automašīnas, autobusus vai pat motorizētus divriteņu transportlīdzekļus.

Transportlīdzekļu ugunsgrēku risks

Automašīnu ugunsgrēki ne tikai rada lielus materiālos zaudējumus, bet arī rada ievērojamus riskus cilvēkiem un videi. Toksiskie izgarojumi, kas rodas, sadedzinot plastmasu un citus materiālus, rada papildu risku. Reti ir arī gadījumi, kad plīstošās riepas vai gaisa spilveni rada trokšņus, kas rada sprādziena iespaidu. Statistika liecina: Statistiski skatoties, Vācijā ik dienu nodeg vairāk nekā 33 automašīnas ar visaptverošu apdrošināšanu, kas transportlīdzekļu apdrošinātājiem rada ikgadējas izmaksas gandrīz 93 miljonu eiro apmērā. Apdrošinātāji.

Šādos gadījumos zaudējumus sedz daļējā kasko apdrošināšana, bet arī paša radītos zaudējumus. Ja automašīnā vēl nav ugunsdzēšamo aparātu, par to vajadzētu padomāt, jo avārijas gadījumā tas var glābt dzīvības un samazināt īpašuma bojājumus.

Profilakse un rīcības iespējas

Kā jūs varat sevi labāk aizsargāt? Pirmais solis būtu uzlabot autovadītāju apliecību apmācību, sniedzot pamata norādījumus par sākotnējiem pasākumiem transportlīdzekļu ugunsgrēka gadījumā. Arī prasība, ka no 2020. gada septembra autobusos, kuros ir vairāk nekā 22 sēdvietas, motortelpā jābūt dzēšanas sistēmām, liecina arī par to, ka šeit ir notikusi pārdomāšana.

Ugunsdzēsēji uzsver, ka pašaizsardzībai un cilvēku dzīvību aizsardzībai vienmēr jābūt prioritātei. Ugunsgrēka gadījumā jārīkojas ātri: jāievēro droša distance, jābrīdina avārijas dienesti un avārijas gadījumā jāiejaucas ar piemērotiem ugunsdzēšanas līdzekļiem. Ārkārtas situācijās ar minimāliem drošības pasākumiem bieži vien nepietiek, un bailes no sprādzieniem var arī atturēt cilvēkus no tūlītējas palīdzības. Tomēr ātra iejaukšanās var būt izšķiroša, lai novērstu ugunsgrēka plašāku izplatīšanos.

Secinājums: transportlīdzekļu ugunsgrēki ir nopietns risks ceļu satiksmē. Ar uzmanīgu aci un pareizu piesardzību mēs varam izvairīties no nelieliem bojājumiem un ievainojumiem. Ja dzinējs sāk dūmot, labāk netērēt laiku.