Tīringene tiesā: kas sedz potaša izmaksas? Lēmums tiek gaidīts!
Tīringene iesūdz tiesā tikai piesārņoto potaša vietu izmaksas. Sarunas 26. jūnijā Leipcigā varētu būt izšķirošas.

Tīringene tiesā: kas sedz potaša izmaksas? Lēmums tiek gaidīts!
Tīringenē gaidāms izšķirošs tiesas datums: 2025. gada 26. jūnijā Leipcigas federālā administratīvā tiesa uzklausīs, vai valstij ir jāturpina uzņemties vienīgo izmaksu slogu par drošības darbiem neizmantotajās potaša raktuvēs. Finansiālais slogs ir milzīgs un sasniedz vairāk nekā 20 miljonus eiro gadā, kas nonāk kalnrūpniecības uzņēmumā Kali+Salz, lai attīrītu plašas VDR ēras piesārņotās vietas. Šis darbs ir nepieciešams, lai izvairītos no iespējamiem sabrukšanas riskiem, ko rada potaša ieguves rezultātā radušies dobumi. Saskaņā ar Antennen Thüringen gaidāmā sprieduma iznākums ir neskaidrs, taču vides ministrs Tilo Kummers cer, ka iepriekšējās valdības līgums tiks sadalīts federālajai valdībai.
Tīringene avansa maksājumus veic kopš 2017. gada, jo izmaksu prognozes no ģenerāllīguma, kas 1998. gadā noslēgts ar Federālo īpašo uzdevumu aģentūru unifikācijas jomā, ne tuvu nesniedz faktiskos finanšu izdevumus. Ja sākotnēji bija paredzēts, ka steidzami nepieciešamie apsardzes darbi izmaksās 675 miljonus eiro, tad tagad faktiskās izmaksas tiek lēstas 750 miljonu eiro apmērā. Kummers uzsver šī jautājuma nozīmi valstij: “Maksājumi ir milzīgs finansiālais slogs, kas sastāda ap 10% no mūsu gada budžeta ministrijā,” viņš skaidro.
Strīds par finansējumu
Reaģējot uz finansiālo situāciju, Tīringene iesūdzēja Federālo konstitucionālo tiesu, lai federālā valdība iemaksātu renovācijas izmaksas, taču šis lūgums tika noraidīts. Federālā konstitucionālā tiesa konstatēja, ka Tīringene nevarēja pierādīt, ka pastāv konstitucionāls pienākums segt izmaksas. Tāpat tika noraidīts līdzīgs Saksijas pieprasījums, kā ziņoja Welt. Tīringenes politiķu asi kritizē federālās valdības attieksmi, kas pašreizējās sūdzības neuzskata par pietiekamām.
Ministrs Tilo Kummers plāno šo jautājumu atkal iekļaut darba kārtībā, jo drošības darbu izmaksas Springenas un Merkera raktuvēs gadā ir no 16 līdz vairāk nekā 20 miljoniem eiro. Tīringenes Zaļo apgabalu apvienība cenšas panākt, lai federālā valdība beidzot atkal uzņemtos atbildību. Saksijai un Saksijai-Anhaltei jau ir izdevīgākas klauzulas savos vispārējos līgumos par piesārņotām vietām, kas paredz labāku izmaksu atlīdzināšanu par iespējamām piesārņotām vietām.
Bažas par nākotni
Ne velti Tīringene runā par gaidāmajām “mūžīgajām izmaksām”. Problēmu pastiprina papildu grūtības, piemēram, ūdens iekļūšana lēciena bedrē. Tas vēlreiz parāda, cik svarīgi ir ātri tikt skaidrībā ar finansēšanas jautājumu - ne tikai pašai valstij, bet arī nākotnes videi. Tīringenes vides ministrs Bernhards Štenģele ieņem skaidru nostāju, sakot: "Piesārņoto vietu likvidēšanas izmaksas nedrīkst segt tikai valsts." Spiediens uz federālo valdību pieaug, jo atbildība par bijušajiem VDR valsts uzņēmumiem, kam nepieciešama pārstrukturēšana, joprojām ir neatrisināta problēma.
Kamēr tiesa pieņems galīgo lēmumu, atliek noskaidrot, vai Tīringene beidzot atgūs tai nepieciešamo atbalstu. Pašreizējā situācija ir ne tikai finansiāla, bet arī ekoloģiska dilemma, kas varētu būtiski ietekmēt reģiona nākotni.