Tīringenes pētnieki analizē deglobalizācijas riskus uzņēmumiem

Tīringenes pētnieki analizē deglobalizācijas riskus uzņēmumiem

Globalizācijas trīce kļūst arvien pamanāmāka. Diskusija par “globalizācijas beigām” un ar to saistīto ekonomiskās integrācijas palēnināšanos rit pilnā sparā. Pirmkārt, tirdzniecību arvien vairāk ietekmē ģeopolitiskā lojalitāte un jauni konkurenti augsto tehnoloģiju sektorā un kritisko izejvielu jomā. Šī ir galvenā Erfurtes Universitātes Ģeoekonomikas pētniecības centra (EFGEo) tēma, kuru ar 400 000 eiro finansē Tīringenes Ekonomikas, zinātnes un digitālās sabiedrības ministrija [uni-erfurt.de].

Jaundibinātais pētniecības centrs ir izvirzījis sev starpdisciplināru fundamentālo pētījumu uzdevumu un nodarbojas ar starptautiskās politekonomijas, tiesību, starptautisko attiecību, konfliktu izpētes un sabiedriskās politikas tēmām. Vienlaikus sākas doktorantūras koledža “De-Globalization and Global Decoupling” (DeGlobE), kuru ar 567 000 eiro atbalsta Hansa Bēklera fonds. Abas iniciatīvas apvieno Erfurtes universitātes zināšanas par ģeoekonomiku un deglobalizāciju. Jans Iklers un Madlēna Bēma ir galvenās personas šajos projektos.

Izaicinājumi ekonomikai

Bet kāda situācija izskatās uzņēmumiem? Jans Iklers uzsver, ka ekonomiskās attiecības kļūst politizētas un uzņēmumiem ir aktīvi jāiesaistās jaunajā ģeopolitiskajā kārtībā. Madeleine Böhm kā deglobalizācijas virzītājspēku norāda piegādes ķēžu dažādošanu un pieaugošo reģionalizāciju. Šīs norises rada ievērojamus riskus Vācijas ekonomikai, īpaši tādām nozarēm ar spēcīgu eksportu kā automobiļu rūpniecība un augsto tehnoloģiju nozare.

Ģeoekonomiskos riskus nevajadzētu novērtēt par zemu. Kā liecina Khalil, Osten un Strobel Bundesbank pētījums, tiek novērots, ka, pieaugot tirdzniecības partnera ģeopolitiskajam riskam, samazinās imports no šīm valstīm, bet importa cenas pieaug. Tas rada negatīvu piegādes šoku un nopietni apdraud uzņēmumus, kas paļaujas uz stabilām piegādes ķēdēm bundesbank.de.

Ģeopolitiskā nenoteiktība un tās sekas

Lai gan globālās tirdzniecības plūsmas pēdējā laikā ir sasniegušas rekordu, tās cieš no dažādiem ģeopolitiskiem satricinājumiem. Tādi konflikti kā strīdi starp ASV un Ķīnu vai Ukrainas konflikta sekas ir parādījuši, cik neaizsargātas ir globalizētās piegādes ķēdes. Tā kā neoliberālā globalizācija, kas dominē kopš 80. gadiem, zaudē ietekmi, mēs redzam, ka veidojas jauna ģeoekonomiskā kārtība, kas virza ekonomisko savstarpējo atkarību stratēģiju. bpb.de.

Attiecīgi Vācija saskarsies ar lieliem izaicinājumiem, lai tiktu galā ar šo jauno realitāti. Tomēr enerģētikas pāreja varētu piedāvāt arī iespējas videi nekaitīgai izaugsmei un tehnoloģiskai inovācijai. Uzņēmumi tagad ir pakļauti lielākam spiedienam pielāgoties jaunajiem ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. EFGEo pētniecības centra un DeGlobE doktorantūras koledžas mērķis ir sniegt vērtīgu ieguldījumu deglobalizācijas procesu analīzē un izprast to ietekmi uz ekonomiku.

Abu iniciatīvu sinerģija varētu palīdzēt labāk analizēt riskus un izstrādāt ieteikumus uzņēmuma noturībai. Pasaulē, kurā ģeopolitiskie faktori arvien vairāk izvirzās priekšplānā, svarīgāk nekā jebkad ir būt lietas kursā un pielāgoties pārmaiņām.